Partijas uzkrājušas lielus parādus – lai tos segtu, politiķi gaida krietni palielināto valsts finansējumu

20 komentāri

Vai parāds ir brālis? Šo jautājumu liek uzdot Latvijas lielākās politiskās partijas, kuras, kā izrādās, lai arī pēc likuma aizņemties nedrīkst, taču ir atradušas veidu, kā uzkrāt pamatīgus parādus. Izkļūt no tiem tagad palīdzēs nupat būtiski palielinātais valsts budžeta finansējums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šonedēļ atbilstoši jaunajai, šī paša Saeimas sasaukuma pieņemtajai kārtībai veica pirmo valsts finansējuma maksājumu politiskajām partijām. Tas ir krietni lielāks nekā iepriekš – 2,2 miljoni eiro.

Interesanti, ka ļoti līdzīgu summu – arī vairāk nekā divus miljonus eiro – politiskās partijas kopumā ir parādā. To par satraucošo tendenci sauc KNAB. Vēl 2016. gada beigās partiju kopējais parāds bija divas reizes mazāks.

Ņemt kredītus partijām ir aizliegts, attiecīgie parādi veidojas pamatā no nenomaksātiem rēķiniem par precēm un pakalpojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas posmā. KNAB nemaz neslēpj, ka šis varējis būt veids, kā partijām kredītņemšanas ierobežojumu apiet.

“Tieši tas mūs darīja bažīgus, tāpēc lūdzām likumdevēju šo situāciju labot. Likumdevējs piekrita mūsu redzējumam, ka šis ir veids, kā būtība apiet likumu,” norāda KNAB Stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

Attiecīgi līdz ar papildu valsts finansējumu jaunais regulējums paredz, ka partijām savi parādi jādzēš triju gadu laikā. Savukārt jebkurš pakalpojums vai prece, par kuru politiskais spēks nebūs norēķinājies 90 dienu laikā, tiks uzskatīts par aizņēmumu, proti, pārkāpumu.

Jaunākie pieejami dati ir par partiju parādiem 2018. gada beigās. “TV3 Ziņas” apkopoja, ka starp Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem absolūti rekordisti bija “Saskaņa” ar teju pusmiljona parādu, seko “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!”, savukārt pārējiem politiskajiem spēkiem nesegtās saistībās bijušas būtiski mazākas.

Partiju parādi 2018. gada beigās

  • “Saskaņa” – 484 342 eiro
  • “Jaunā Vienotība” – 218 161 eiro
  • “Attīstībai/Par!” – 144,726 eiro
  • Nacionālā apvienība – 40 289 eiro
  • Zaļo un zemnieku savienība – 26 706 eiro
  • Jaunā konservatīvā partija – 22 056 eiro
  • “KPV LV” – 3671 eiro

“Saskaņas” vadītājs Jānis Urbanovičs stāsta, ka parādu izdevies sadeldēt līdz aptuveni 300 000 eiro, taču, kā tik liels parāds izveidojies, viņš īsti nemācēja atbildēt. Šos jautājumus kārtojusi partijas pirmā persona, kas ilgu laiku bija Nils Ušakovs.

Urbanovičs piekrīt izskanējušajām bažām, ka partijām šie parādi var būt risinājums, kā apiet kredītņemšanas aizliegumu. Politiķis arī saskata iespēju ar šādām mahinācijām neievērot tēriņu limitus priekšvēlēšanu laikā.

Telefonsaruna ar Urbanoviču

Urbanovičs: Protams, ir iespējas krāpties. Acīmredzot tas notiek.

TV3 Ziņas: Tad “Saskaņa” arī krāpusies?

Urbanovičs: Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Esmu sācis, tai skaitā aktīvi sadarbojoties ar KNAB, šo jautājumu pētīt.

Aizvadītā gada laikā parādu mazināt esot izdevies arī citiem politiskajiem spēkiem, taču summas joprojām ir nozīmīgas. Piemēram, “Attīstībai/Par!” parāds esot aptuveni 100 000 eiro.

Partijas šogad saņemto papildu naudu ar atsevišķiem ierobežojumiem varēs tērēt arī savu parādu dzēšanai, taču “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts uzsver, ka norēķināšanās plāns bijis arī pirms lēmuma celt finansējumu partijām.

“Parādu problēma ir veca. Mēs nevarējām pirms gada zināt, piemēram, plānojot Eiropas Parlamenta kampaņu, kas arī veidojusi parādu, ka šāda vienošanās koalīciju būs iespējama,” norāda Pavļuts.

Papildu valsts finansējumu nesaistīt ar politisko spēku parādiem aicina arī “Jaunās Vienotības” enkurpartijas “Vienotība” vadītājs Arvils Ašeradens, atzīstot gan, ka tas ļauj saistības nokārtot straujāk.

“Būtu nepareizi saistīt šo valsts finansējumu ar parādiem. Partiju darbība ir jāfinansē, mūsu kaimiņvalstu piemēri to rāda,” saka Ašeradens.

Vienlaikus līdz ar lielāku finansējumu un stingrākiem ierobežojumiem KNAB rosinājis ļaut par pārkāpumiem sodīt ne tikai pašas partijas kā juridiskas personas, bet arī to valdes locekļus. Koalīcijas spēki šādu iespēju neizslēdz, bet runā visai skeptiski. Galvenais esot samērīgums.