Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja par OIK: Tā ir milzīga nolaidība valsts sektorā

12 komentāri

Saeimā noslēgumam tuvojas parlamentā izmeklēšana par bēdīgi slaveno elektrības obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK.

Cik konkrēts un lietderīgs būs izmeklēšanas komisijas gala ziņojums, – tas pagaidām ir aktuāls jautājums. Tajā iecerēts arī minēt atbildīgo personu uzvārdus, taču patlaban jau esot izkristalizējies, ka OIK ieviešana bijusi milzu nolaidība valsts pārvaldes sektorā kopumā.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jeb dāsnās subsīdijas, kuras ikviens Latvijas patērētājs maksā konkrētiem komersantiem par elektroenerģijas ražošanu augstas efektivitātes koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem, politiskajā dienaskārtībā ir jau gadiem. Pērn Saeima šīs sāgas izdibināšanai nolēma izveidot īpašu parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Līdzīgi kā tas Latvijā bijis ar citām parlamentārās izmeklēšanas komisijām, arī šīs izveidi pavadīja strīdi un jau sākotnējas šaubas, vai no tās vispār būs kāda jēga.

Tomēr komisija darbu turpina, iepazīstas ar vēsturiskajiem lēmumiem un dokumentiem, kā arī iztaujā amatpersonas, kuras bijušas klāt šīs subsīdiju sistēmas attīstībā.

Pirmdien kārta bija ekspremjeram Ivaram Godmanim, kura vārdu kopā ar Aigara Kalvīša pašreizējie politiķi bieži piesauc kā atbildīgos, kā arī bijušajiem zemkopības ministriem Laimdotai Straujumai un Jānim Dūklavam. Pēdējie sēdē uzsvēra, ka Zemkopības ministrija strikti turējusies pie regulējuma, bet pašu staciju kontrole bijusi Ekonomikas ministrijas pārziņā. Kā atminas politiķi, interese par OIK atļaujām bijusi milzīga.

“Tad es sapratu, ko tas nozīmē, – tas faktiski ir dubultais, trīskāršais vai nezin cik kārtīgais atbalsts. Tā interese, kas bija no uzņēmējiem, tur gāza ministriju apkārt vienkārši,” norādīja Straujuma.

Savukārt Godmanis pauda, ka pārmetumi viņam ir nevietā. Sistēma tika veidota, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un stratēģisko mērķu sasniegšanu. Savukārt jautājums par staciju kontroli jau attiecoties uz nākamajām valdībām.

“Man bijuši pietiekami daudz smagu jautājumu dažādās valdībās, bet šos OIK jautājumus – par spīti priekšvēlēšanu laikā paustajam – man pat nav atmiņā. Tas nebija nekas tāds ļoti radikāls,” teica Godmanis.

Izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot OIK sistēmas nodarīto kaitējumu valstij, nosaukt atbildīgos par tās ieviešanu un izdarīt secinājumus, lai kļūdas neatkārtotos nākotnē. Komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV) pēc sēdes atzina, ka lielākā problēma bijusi kontrole, un atbildība par OIK nedienām tiekot “futbolēta” starp ministrijām un amatpersonām.

“Tā ir milzīga nolaidība valsts sektorā. Dažādās ministrijās un dažādu valdību laikā. Ļoti grūti ir bijis cīnīties. Ja vieni ir gribējuši pateikt, ka tas ir slikti un krāpniecība, otri uzskatīja, ka viss ir kārtībā. Šis bijis ļoti sarežģīts process, ar ko mums tagad jātiek galā komisijai,” pauda Krapāne.

Sagaidāms, ka OIK parlamentārās izmeklēšanās komisijas darbs varētu noslēgties februāra beigās. Komisija jau vairākkārt arī vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs.