Dabas aizstāvji satraukti par ieceri atvieglot mežu izciršanu Latvijā

1 komentārs

Dabas aizstāvji ceļ trauksmi, ka grozījumi koku ciršanas noteikumos par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu arvien vairāk mežus pārvērtīs kailcirtēs.

Runa ir par priekšlikumu ļaut cirst jaunākas priedes, egles un bērzus. Tikmēr mežu īpašnieki mierina, ka viņiem būs pienākums izcirstos kokus aizstāt ar kvalitatīviem stādiem.

Vides aizsardzības organizācijām ir aizdomas, – lielai daļai mežu īpašnieku vairs neesot īsti ko cirst, bet naudu gribas, tāpēc atkal cenšas panākt noteikumu grozīšanu, lai būtu legālas tiesības cirst nu jau jaunākus un diametrā tievākus kokus.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības prezidents Jānis Priednieks norāda: “Praksē tas noteikti nozīmēs intensīvāku darbību, vairāk kailcirtes. Šis te varētu nozīmēt vēl par vairākiem desmitiem gadu jaunāku koku ciršanu.”

Savukārt grozījumus atbalstošajā Latvijas Meža īpašnieku biedrībā skaidro, – ja šobrīd gada laikā izcērt 11 miljonus kubikmetru koksnes, tad līdz ar izmaiņām izcirsto mežu apjoms varētu pieaugt par pusmiljonu kubikmetru. Tiek solīts, ka mežu īpašnieki – visi 130 000 – nesākšot mežu dramatisku izciršanu.

“To nosaka nevis kādi centimetri, bet, ja ir tirgū labas cenas, tad īpašnieki cērt, ja nav labas cenas, tad cērt mazāk,” skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane.

Ļaujot izcirst vairāk koku, valsts budžetā katru gadu papildus nonāktu 15 miljoni eiro. Nav gan vienprātības starp ministrijām. Grozījumus virzošā Zemkopības ministrija izmaiņas atbalsta, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iebilst. Tajā uzstāj, – par koku ciršanas izmaiņām varētu sākt diskutēt tikai pēc diviem gadiem, kad Latvijas mežos būs pabeigta Eiropas nozīmes biotopu kartēšana.

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norāda: “Nav izvērtēta ietekme uz vidi, uz bioloģisko daudzveidību, un neviens nevar pateikt, kāda šī ietekme varētu būt. Mēs redzam riskus, ka varētu palielināties ciršanas apjomi, ka varētu nocirst tievākus kokus. Tas nozīmē, ka nākotnē meži būs jaunāki un tievāki. Nekad šiem kokiem vairs nebūs iespējas izaugt tik veciem, kā tas ir šobrīd, un sasniegt centimetrus kā šobrīd.”

Turpretim Zemkopības ministrijā saka, – veci meži nav vajadzīgi. Tajos vairojas kaitēkļi. Grozījumi koku ciršanas noteikumos tiek atbalstīti, jo, salīdzinot ar piedāvājumu 2017. gadā, tagad ir palielināta ekoloģisko un sauso koku skaita atstāšana uz hektāru, turklāt daudz kontrolētākas būšot ataudzes.

“Ja izvēlas cirst pēc caurmēra, tad saimniekam ir jāatjauno mežs ar kvalitatīvu stādu materiālu, lai nodrošinātu mežu ataudzi – gan kārtīgāku, gan saturīgāku,” pauž Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Līdz šim tikai ap 13% mežu īpašnieku atjaunoja meža ataudzi ar selekcionētiem stādu materiāliem.

Lai arī šobrīd “Latvijas Valsts mežos” maksimālo koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē valsts mežos nosaka valdība ar atsevišķu normatīvo aktu, tomēr Vides ministrijā bažījas, – piedāvātie noteikumu grozījumi ar laiku tiktu izmantoti kā iegansts intensificēties koku ciršana arī valsts mežos.

Vilkaste norāda: “Anotācija neatbilst tam, kas ir rakstīts pašā noteikumu projektā, jo noteikumu projekts neparedz šādu izņēmumu, ka to neattiecinās uz valsts mežiem. Tas juridiski attieksies uz visiem – gan uz privātīpašniekiem, gan Valsts mežiem. Un praksē tas nozīmē, ka arī “Latvijas Valsts meži” varēs cirst. Ja vēlēsies, viņi nākotnē varēs cirst.”

Vai pretrunīgi vērtētos grozījumus noteikumos par koku ciršanu pieņems, atkarīgs no valdības kopējā lēmuma.