Opozīcijas demaršs un pustukša zāle – reportāža, kā Saeima pieņēma 2020. gada budžetu

2 komentāri
Opozīcijas demaršs un pustukša zāle – reportāža, kā Saeima pieņēma 2020. gada budžetu
EDIJS PĀLENS, LETA

Pēdējos 10 gados ilgākais valsts budžeta pieņemšanas process ceturtdienas vakarā tomēr noslēdzās. Ar opozīcijas demaršiem un apklusinātiem debatēt gribētājiem, bet noslēdzies.

Lai gan sākotnēji šķita, ka nākamā gada valsts budžeta skatīšana Saeimā varētu ievilkties arī piektdienā, pēc opozīcijas demonstratīvā demarša ceturtdienas vakarā darbs ritēja ļoti raiti, un līdz galvenajam valsts finanšu dokumentam deputāti nokļuva ātri.

“Viens no nozīmīgākajiem faktiem šajā budžetā ir tas, ka mēs neesam vienkārši cēluši iedzīvotāju nodokļus. Ne IIN, ne PVN, ne sociālo. Tie ir tie, kurus visbiežāk jebkura valdība grib izmantot, lai palielinātu izdevumus,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Saeimas sēžu zālē atlikušie koalīcijas deputāti budžetu arī pieņēma, kam sekoja plašas ovācijas un sveicieni. 2020. gada budžeta izdevumi – 10 miljardu eiro, bet izdevumi 9,9 miljardi. Plānotais deficīts – 0,3 no iekšzemes kopprodukta.

Lielākais papildu finansējums novirzīts sociālajai jomai, un nākamgad augstāki būs pabalsti invalīdiem, pensijas un neapliekamais minimums. Nauda atvēlēta arī algu celšanai tieslietu un iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kultūras darbiniekiem, arī skolotājiem un mediķiem, kuri gan no šīs pašas Saeimas pieņemtā likumā paredzētā finansējuma dabūja vien pusi.

Lasi vēl Mediķu algām 2020. gadā piešķir pusi no solītajiem 120 miljoniem eiro

Budžetā paketē atrodamas arī strīdīgas lietas, piemēram, nākamgad daudzkārt pieaugs finansējums politiskajām partijām, un saruks bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums un apmērs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā pozitīvi vērtē, ka daudzās jomās nākamā gadā budžetā paredzēts finansējums algu pieaugumam, taču attiecībā uz skolotājiem un mediķiem nenotiekot cilvēkus cienoša politika.

“Tas nu nav tas jautājums. Veselības jautājums ir cilvēku dzīvotspējas un radošuma gadu jautājumus, kurus cilvēks kā fizisks vai garīgs darbinieks var ieguldīt sabiedrībā. Tas nav kaut kāds perifērs jautājums,” norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Savukārt Darba devēju konfederācijā budžetu uzteic par nodokļu neraustīšanu un virzību uz fiskālu disciplīnu.

“Droši vien tā sarežģītākā situācija ir veselības aprūpē. Nezinu, vai tas ir dialoga trūkums vai kā to definēt, bet notiekošais veselības nozarē ir ļoti satraucošs,” bilst Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Šogad budžeta pieņemšana Saeimā ir prasījusi ilgāko laiku pēdējos 10 gados. Divos piegājienos kopumā tam vajadzēja vairāk nekā diennakti – aptuveni 25 stundas.