Novadu reforma: LPS izstrādās vadlīnijas, kā pašvaldībām leģitīmi un bez VARAM kritikas veikt iedzīvotāju aptaujas

2 komentāri

98% Ikšķiles iedzīvotāju iestājas pret novada likvidēšanu un tā pievienošanu Ogres novadam, – viedoklis noskaidrots pašvaldības organizētajā aptaujā, kuru tā pagājušajā nedēļā rīkoja, par spīti Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ministra rīkojumam to apturēt.

VARAM ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) norāda, ka šādas aptaujas ministrija vērā neņems un pati rīkos novadu reformas sabiedriskās apspriešanas.

Vairāk nekā 3000 Ikšķiles novadā dzīvojošo izteiktā vēlme saglabāt pašvaldību uzskatāma kā matemātiski reprezentabla uz visiem 9000 deklarēto iedzīvotāju. Šonedēļ iesniedzot aptaujas rezultātus Saeimā un VARAM, Ikšķiles novada domes vadība cer, – tagad viņus piespiedu kārtā nepievienos Ogres novadam.

Česlavs Batņa
Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks (ZZS)

Kamēr nav īstas skaidrības par ieguvumiem, ko katrs iedzīvotājs iegūs, kāds ir ekonomiskais pamatojums, jo pēc pašvaldības un iedzīvotāju domām, teritoriālajā reformā šādu ieguvumu nebūs.

Pēc Ikšķiles pieredzes Latvijas Pašvaldību savienība sākusi gatavo augsni, lai šādas aptaujas jau drīzumā būtu iespējamas arī pārējos Latvijas novados.

Tagad Latvijas Pašvaldību savienība izstrādās vadlīnijas, kā šādas aptaujas leģitīmi un bez nekādiem pārmetumiem no reģionālās attīstības ministrijas veikt. Pašvaldību savienība kā konsultantus pieaicinājusi bijušo Centrālās Vēlēšanu komisijas vadītāju Arni Cimdaru un tiesību ekspertu Gunāru Kūtri. Pirmdien viņiem pirmā tikšanās.

Gints Kaminskis
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

Neviens no politiķiem nedrīkst nerēķināties ar iedzīvotāju viedokli. Ja Ikšķiles novads uzskata, ka bija nepieciešama papildu informācija, kā strādāt tālāk, tad viņi šo jautājumu uzdeva iedzīvotājiem.

Šādu konsultatīvo referendumu formu par pretlikumīgu joprojām sauc VARAM Pūce. Taču Pašvaldību savienībā akcentē, – novada domes pasargā Starptautiskā Pašvaldību harta, kurai Latvijai pievienojusies.

“Šie starptautiskie normatīvie akti ir daudz augstāki nekā vietējā likumdošana,” norāda Kaminskis.

Šādām pašvaldību rīkotajām aptaujām vienalga nebūšot jēgas, – uzsver VARAM, jo valdība vērā ņemšot ministrijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu rezultātus. Šīs apspriešanas sāksies 27. maijā Preiļos, bet noslēgsies novembrī.

Juris Pūce
VARAM ministrs (“Attīstībai/Par!”)

Mēs iesāksim lielāko sabiedrisko apspriešanu par jelkādu politisko iniciatīvu Latvijas vēsturē. Būs vairāk nekā simt sapulču, tikšanos ar iedzīvotājiem, organizēsim iespējas iedzīvotājiem iesniegt jebkādus priekšlikumus, mēs tos apkoposim un izvērtēsim.

Ministrs pieļauj, – ja sabiedriskajās apspriešanās iedzīvotāji pierādīs savu novadu faktisko nepieciešamību, nevis tikai balstīsies uz emocijām, tad tiks saglabāts lielāks skaits novadu nekā teritoriālās reformas šā brīža iedalījums, kurā no 119 pašvaldībām plāno atstāt 35.

Lasi vēl: Kā izskatītos jaunā Latvijas karte ar 35 novadiem?