No kvalitatīvas profesūras līdz analfabētisma izskaušanai

Komentāri

Izglītība un zinātne vārdos bijusi teju katras valdības prioritāte. Samilzušās nozares problēmas liecina, ka ar darbiem tik raiti nav veicies.  

No kvalitatīvas profesūras līdz analfabētisma izskaušanai, – tik plašs ir politisko spēku priekšvēlēšanu solījumu spektrs izglītības jomā. Lai arī piedāvājumos ir ne mazums atšķirību, visos ir arī kas līdzīgs. Proti, teju neviena politiskā partija nav gatava likt galdā precīzus aprēķinus, cik naudas solījumu īstenošanai nepieciešams.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atzīst, ka solīts makā ne vienmēr krīt. Tomēr cerības viešot arodbiedrības sagatavotā un partiju parakstītā vienošanās, kas liek nākamajā valdības deklarācijā izglītību un zinātni noteikt par prioritāti.

Zem arodbiedrības vēlmēm bez nekādām korekcijām parakstījusies ”Saskaņa” un ”Latvijas attīstībai”. Pirms paraksta likšanas izmaiņas dokumentā ieviesušas pašreizējās koalīcijas partijas un No sirds Latvijai. Piemēram, šīs partijas piekrīt, ka izglītībai ik gadu tiek atvēlēts lielāks finansējums, bet izsvītro, ka tas gadā pieaugs par desmit procentiem kā to vēlas arodbiedrība.

”Nacionālā apvienība”  iestājas, lai no 2018.gada izglītību Latvijā varētu iegūt tikai latviešu valodā. Tāpat plānoti jauni mācību priekšmeti – valstiskā audzināšana un dzīvesziņa. Iespēja pretendēt uz valsts finansējumu tiek solīta arī Latgales skolām, kuras vēlēsies mācīt, piemēram, latgaļu rakstu valodu.

”Saskaņa” šos solījumus dēvē par populistiskiem. Tā vēlas reformēt izglītības sistēmu, ļaujot jauniešiem pie skolas sola sēdēt 11mit, nevis 12mit gadus. Vienlaikus Latvijā saskatīts arī analfabētisms.

”No Sirds Latvijai” vēlas pakāpeniski pāriet uz skolotāju kvalifikācijas pakāpēm, pedagogiem ar lielāku pieredzi un labāku izglītību maksājot vairāk.

Kuri no partiju priekšvēlēšanu solījumiem piepildīsies, ar savām balsīm izšķirs vēlētāji. Tikmēr partiju vairīšanās nosaukt, kurš biedrs varētu tikt virzīts par izglītības ministru nākamajā valdībā, varētu liecināt ne vien par piesardzību, bet arī bažām uzņemties atbildību par problemātisku nozari.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl