No Krievijas cietuma atbrīvotie ukraiņu politieslodzītie aicina neticēt Putinam

10 komentāri

Šīs nedēļas sākumā Francijā pirmo reizi aci pret aci tikās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas prezidents Valdimirs Putins. Sarunās tika panāktas vienošanās par papildus gūstekņu apmaiņām un par pamieru.

Pašā Ukrainā domas dalās, vai vispār iespējami jebkādi kompromisi ar Krieviju. Tikmēr ukraiņiem, kuri nesen tika atbrīvoti no krievu gūsta un kuri šonedēļ ieradās Latvijā uz rehabilitāciju, uzskata, ka ar agresoru salīgt nedrīkst.

Septembra sākuma Krievija atbrīvoja 11 Ukrainas politieslodzītos, tai skaitā Krimas pussalā arestēto režisoru Oļegu Sencovu, kā arī 24 Kerčas jūras šaurumā nelikumīgi aizturētos Ukrainas jūrniekus. Atbrīvoto vidū bija arī Jedems Bekirovs, kurš šobrīd kopā ar vēl citiem kara gūstu izcietušajiem ieradušies uz rehabilitāciju Jūrmalā.

Viņš savā personīgajā stāstā dalīties vēl nespēj un uzskata – jārunā par tiem ukraiņiem, kuri aizvien atrodas aiz restēm Luhanskā un Doņeckā.

“Mēs jau esam brīvībā, bet tur – aiz restēm – joprojām ir daudzi mūsējie, par viņiem ir jārunā, viņiem jāpalīdz tikt no turienes prom! Katram jau no mums ir savs smagais stāsts, kā tika paņemts ciets, kā izcieta sodu un kam dabūja iet cauri, reti, kurš to grib atsaukt atmiņā, un arī es to negribu atcerēties. Varu pateikt, ka mani arestēja politiskā viedokļa dēļ,” stāsta Bekirovs.

Bekirovs tāpat kā teju katrs ukrainis šonedēļ sekoja līdzi Francijas samitam, kur tikās prezidents Volodimirs Zelenskis un Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Viņš pārliecināts, ka abu valstu starpā kompromisu nevis nevar, bet nedrīkst atrast.

“Par kādu izlīgumu var runāt ar agresoru? Viņš atnāca un nogalināja mūsu cilvēkus, mūsu bērnus – mūsu valsts nākotni, un to viņš izdarīja mūsu teritorijā! Ukraina taču neiebruka Krievijā, “nenokoda” viņiem zemes gabalu un nepateica – tagad mēs te valdīsim. Mēs taču savu dzimteni aizstāvējām! gandrīz 14 000 cilvēku ir miruši, un tie ir skaitļi, ko mēs tikai oficiāli zinām. Kā vispār var ar Putinu pie viena galda atrasties, tas līdz manām smadzenēm neaiziet,” saka Bekirovs.

Viņš uzsver – karš Ukrainā aizvien turpinās – Donbass nav brīvs, bet Krima – okupēta. Diplomātiskajās sarunās, ko risina Putins un Zelenskis, viedokļi atšķiras par Austrumukrainas un Krievijas robežas kontroli. Kamēr Putins uzsver, ka Ukraina šo robežu drīkstētu atsākt kontrolēt tikai nākamajā dienā pēc vietējām Donbasa vēlēšanām, bet Zelenskis tam kategoriski nepiekrīt.

“Kā, lai mēs to vispār spētu pieņemt, ka slepkava atnāk pie mums, atņemt mūsu teritoriju un vēl grib diktēt mums savus noteikumus? Kā tas vispār ir iespējams? Un es zinu, ka visi mani brāļi, kas tagad ārstēja Jūrmalā, domā tieši tāpat – jo viņi arī ir sēdējuši tajos cietumos, vergojuši tajās nometnēs,” norāda Bekirovs.

Arī Jevgenijs Panovs, kurš vairāk nekā trīs gadus bija karagūsteknis cietumā Krievijas pusē, saka – arī nupat notikušajās sarunās bija redzams, ka Putinam miers neintersē, tas viņam nav izdevīgs. Līdz ar to Jevgenijs neredz, kādā veidā abu valstis varētu nonākt pie tāda rezultāta, lai ukraiņu tauta to varētu saukt par attiecību uzlabošanos.

“Ar Krieviju attiecības? Par nožēlu mums ar viņiem ir kopīga robeža, tāpat kā jums. Dzīvot ar tādu kaimiņu…Domāju, ka manas dzīves laikā tiešām attiecības neuzlabosies. Gadus simts vismaz par nekādām brālīgām attiecībām ukraiņi nebūs gatavi runāt,” saka Panovs.

Ukraiņi uzsver – politieslodzījumā Krievijā aizvien atrodas simtiem viņu tautiešu, tādēļ pret Krieviju nedrīkst mīkstināt ekonomiskās sankcijas, gāzes un desas cenas nedrīkst būs svarīgākas par cilvēkiem.

Panovs norāda: “Eiropa esot nogurusi no šī kara, sankcijas, redz, traucējot naudai un biznesam. Bet ne jau nauda ir pasaulē galvenais! Cilvēki ir galvenie, viņu dzīvības ir galvenās. Galvenais ir lai nebūtu kara, kur ir cilvēku sirdsapziņa?”