No 2022.gada bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā neņems vērā algu par pēdējiem četriem mēnešiem

5 komentāri
No 2022.gada bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā neņems vērā algu par pēdējiem četriem mēnešiem
EDIJS PĀLENS, LETA

Valdība otrdien akceptēja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” grozījumu projektu, kas paredz no 2022.gada bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā neņemt vērā algu par pēdējiem četriem mēnešiem pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Šādas izmaiņas LM pamato ar to, ka nepieciešamas vienkāršot un vienādot sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu arī personām, kuras vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan mikrouzņēmuma darbinieka statusā, kā arī ņemot vērā informācijas pieejamību.

Līdz ar to LM uzskata, ka nepieciešams likumā noteikt, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas obligāto iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

LM atzīmē, ka VSAA arvien biežāk saņem personu lūgumus pabalstus pārskaitīt uz ārvalstu kontiem, tostarp uz tādām ārvalstīm, ar kurām Latvijai nav noslēgts līgums sociālās drošības jomā vai kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveice un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Šādi lūgumi pārsvarā tiekot pamatoti ar to, ka Latvijā personas kredītiestādes kontu ir bloķējuši tiesu izpildītāji.

LM atzīmē, ka valsts tiesībās darbojas vispārējais tiesību princips, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu. Starptautiskajā praksē katra valsts savus piešķirtos pabalstus ieskaita personas kredītiestādes kontā valstī, kura piešķīrusi pabalstus. Lai pabalstu pārskaitītu uz personas kredītiestādes kontu citā valstī, jābūt tiesiskam pamatam to darīt. Ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka pabalstus var pārskaitīt uz kredītiestādes kontiem citā valstī, un arī saskaņā ar regulu vai starpvalstu līgumu pabalsts netiek eksportēts, tad nav tiesiska pamata pabalstus pārskaitīt uz personas kredītiestādes kontu citā valstī. Turklāt personai nav no konkrētas tiesību normas izrietošas publiskās subjektīvās tiesības pieprasīt iestādei, lai tā skaita pabalstu uz kontu citā valstī.

Kā uzsver LM, no Satversmes izrietošais valsts pienākums garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu Latvijas teritorijā dzīvojošiem valsts pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiek realizēts arī saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu, kas paredz valsts garantētu naudas izmaksu no garantiju fonda gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta. Līdz ar to, pārskaitot pabalstus un pensijas uz citiem kontiem, kas nav konti kredītiestādēs vai ir konti citā valstī, ir risks, ka persona nesaņem pienākošos pabalstu vai pensiju un valsts nevarēs izpildīt tai uzlikto pienākumu, atzīmē ministrija.

Ņemot vērā minēto, likumprojektā iekļauta norma par pabalstu izmaksu, kas paredz pabalstu pārskaitīt pabalsta saņēmēja Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Vienlaikus norma paredz, ka gadījumos, kad pabalsti piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un starpvalstu līgums vai regula paredz pabalsta eksportu, tie var tikt pārskaitīti uz pabalsta saņēmēja kredītiestādes kontu attiecīgajā līgumvalstī.

Līdzīgas izmaiņas tiks veiktas arī likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Par likumprojektu vēl jālemj Saeimā.