Neraugoties uz iespējamu neiekļūšanu Eiroparlamentā, ZZS pozitīvi vērtē savu sniegumu šajās vēlēšanās

1 komentārs
Neraugoties uz iespējamu neiekļūšanu Eiroparlamentā, ZZS pozitīvi vērtē savu sniegumu šajās vēlēšanās
IEVA LENIŠA, LETA

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pozitīvi vērtē savu rezultātu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas politiskajam spēkam ir otrs labākais kopš Latvija izvēlas savus eiroparlamentāriešus, aģentūrai LETA pauda ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ZZS, iespējams, nemaz nav izdevies iegūt vietu eiroparlamentā, Krauze pozitīvi novērtēja to, ka ZZS, pēc pašreizējās informācijas, ir pārvarējusi 5% barjeru. Krauze arī atzīmēja, ka “populistiskās partijas – Jaunā konservatīvā partija un partija “KPV LV” – ir palikušas aiz mums un nav pārvarējušās 5% barjeru”. “Tas parāda, ka vēlētājs ir novērtējis šo populistu melus un darbošanos Saeimā, kas kopumā ir destruktīva,” akcentēja politiķis, kura politiskais spēks šajā Saeimas sasaukumā darbojas opozīcijā.

Krauze arī norādīja, ka par problēmām vēlēšanu organizācijas procesā jāuzņemas atbildība konkrētiem ministriem, jo šī situācija esot samazinājusi aktivitāti, par vairākiem tūkstošiem vēlētāju, kuri nevarēja izmantot iecirkņa maiņu tiešsaistes sistēmā, un tas esot veicinājis “pretvalstisku elementu” nonākšanu EP.

Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) jāuzņemas atbildība par to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rīkojusies nekompetenti, pauda ZZS valdes priekšsēdētājs.

Savukārt par to, ka netika nodrošināta datu apmaiņa tiešsaistes sistēmā, lai tūkstošiem cilvēku varētu nobalsot citā iecirknī, atbildība ir jāuzņemas satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), pauda politiķis. Krauze atsaucās uz viņa rīcībā esošo informāciju, ka par kādu no problēmām ar tiešsaistes sistēmu esot atbildīgs Satiksmes ministrijas pārziņā esošais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

ZZS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka valsts drošības iestādēm ir jāpārbauda, vai atsevišķi politiķi vai ierēdņi neesot rīkojušies ar mērķi samazināt balsstiesīgo dalību vēlēšanās. Krauze neizslēdz arī citu cēloni situācijai, bet secinājumi esot jāizdara atbildīgajām institūcijām.

Kā ziņots, pēc lielākās daļas vēlētāju balsu saskaitīšanas pa diviem EP deputātu mandātiem varētu iegūt “Jaunā Vienotība” (JV), “Saskaņa” un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Savukārt pa vienai deputāta vietai, saskaņā ar neoficiālo informāciju, varētu iegūt apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) un partija “Latvijas Krievu savienība” (LKS).

Līdz ar to EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Vēlēšanu provizoriskie rezultāti gan tiks paziņoti naktī uz pirmdienu, kad vēlēšanas noslēgsies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.