Nākamgad vairākas reizes pieaugs valsts finansējums partijām; lielāko pieaugumu saņems “Saskaņa”

9 komentāri
Nākamgad vairākas reizes pieaugs valsts finansējums partijām; lielāko pieaugumu saņems “Saskaņa”
IEVA LŪKA, LETA

Valdība šonedēļ, lemjot par nākamā gada budžetu, pauda atbalstu būtiskam valsts budžeta finansējuma palielinājumam politiskām partijām, kas to gada ieņēmumus varētu palielināt vairākkārtīgi. Vienlaikus paredzēts mainīt valsts naudas sadales mehānismu.

Saskaņā ar valdībā atbalstīto plānu nākamgad politisko partiju finansēšanai paredzēts papildus novirzīt līdz pat pieciem miljoniem eiro, kamēr šobrīd ik gadu tiek sadalīti ap 600 000 eiro.

Kā liecina Tieslietu ministrijas un KNAB izstrādātais atzinums par valsts budžeta finansējuma iespējamo palielinājumu politiskajām organizācijām, tiek piedāvāti divi iespējamie modeļi – darba grupas un KNAB alternatīvais modelis.

Saskaņā ar darba grupas piedāvāto katrai partijai, kura pārsniegusi 2% barjeru Saeimas vēlēšanās, tiks izmaksāts ikgadējs “starta komplekts” – 190 000 eiro apmērā. Šāds finansējums ļautu šīm partijām minimālā apjomā veikt partiju pamatfunkcijas – pilnvērtīgi strādāt ar biedriem, kā arī veidot kvalitatīvu politisko piedāvājumu.

Tāpat paredzēts papildu finansējums partijām, kuras pārsniegušas 2% barjeru, par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi. Piedāvātā formula: ne mazāk kā divi eiro par balsi (šobrīd tiek maksāts 0,71 eiro par balsi). Šāds finansējums ļautu partijām izvērst darbību reģionos, piesaistīt papildu darbiniekus, kvalitatīvāk komunicēt ar sabiedrību, kā arī daļēji segt aģitācijas izdevumus, tādējādi samazinot partiju atkarību no privātpersonu ziedojumiem.

Tāpat paredzēts papildu finansējums partijām par partijas darbā iesaistīto biedru skaitu. Piedāvātā formula: 10 eiro par katru biedru. Šā finansējuma mērķis – mudināt partijas piesaistīt jaunus biedrus

Ja šo modeli atbalstīs Tieslietu ministrija un valdība, piemēram, partijas “Saskaņa” gada finansējums pieaugtu no nedaudz vairāk nekā 100 00 šogad līdz vairāk nekā 600 000 eiro nākamgad. Precīzi aprēķini gan atzinumā nav pieejami, jo tie veikti pēc 2014. gada vēlēšanu rezultātiem, tomēr arī citām partijām valsts finansējums pieaugtu sešas un vairāk reižu.

KNAB šo modeli atbalsta ar nosacījumu, ja tiek ierobežoti ziedojumi un biedru naudu politiskajām partijām apmērs, jo pretējā gadījumā, tikai palielinot valsts budžeta finansējumu, netikšot sasniegts politisko partiju finansēšanas mehānisma grozīšanas mērķis, proti, mazināt atkarību no ziedotāju ietekmes.

Vienlaikus, iespējams, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, jāļauj tām partijām, kuras nesaņem valsts finansējumu (jaunās partijas vai partijas, kuras nav pārvarējušas 2% slieksni Saeimas vēlēšanās), saņemt lielāka apmēra privātus ziedojumus.

Tāpat darba grupas ierosināto modeli KNAB atbalsta ar papildu nosacījumu, ka tiktu kontrolēts, vai politiskā partija saņemto valsts finansējumu ir izlietojusi tiem mērķiem, kuriem finansējums ir atvēlēts (t.i., biroja uzturēšanas izdevumiem, darbinieku algošanai, darbam ar biedriem, pētniecībai un programmas pilnveidei, komunikācijai ar vēlētājiem tajos gados, kad nav vēlēšanu).

Vienlaikus KNAB piedāvā alternatīvu politisko partiju finansēšanas modeli. Tas paredz, ka politisko partiju valsts atbalsta apjomu proporcionāli samazina atbilstoši vēlēšanās saņemto balsu skaitam, proti, ja partija Saeimas vēlēšanās ir saņēmusi virs 2% balsu, bet zem 5%, tad tā katru gadu saņems 3 eiro par katru derīgu zīmi; ja virs 5%, bet zem 10%, – 2 eiro; bet virs 10% – 1 eiro.

Tāpat ir pieejams papildu finansējums par biedru skaitu (10 eiro par biedru), savukārt “starta komplekts” netiek piedāvāts.

KNAB ieskatā, šis modelis nepieļaus tik krasu finansējuma palielināšanu un neļaus dominējošām partijām iegūt nesamērīgas priekšrocības un vienlaikus atbalstīs partijas, kuras ieguvušas mazāk balsu, lai tām būtu nedaudz lielāki ienākumi no valsts pamatbudžeta par katru vēlētāja balsi nekā tām partijām, kuras pārvarējušas, piemēram, 20% barjeru.

Gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem valdībai.