Ministri atklāj valsts budžeta veidošanas aizkulises

Pievienot komentāru

Ir apritējis gads kopš Saeimas vēlēšanām. Pēc tām ilgstošās un mokošās sarunās tika izveidota Krišjāņa Kariņa vadītā piecu partiju koalīcija. Politiski tā šķita neiespējama, saka komentētāji. Strīdu plosītā valdība, par kuras ikdienu ir kļuvusi sarežģītu kompromisu pieņemšana, strādā devīto mēnesi.

Komentējot attiecības koalīcijā, netiek slēpts, ka vissarežģītākās attiecības izveidojušās ar Jauno konservatīvo partiju (JKP). Taču, kā LNT TOP 10 norāda JKP vadītājs Jānis Bordāns, viņa pārstāvētā partija nedomā mainīt attieksmi pret saviem sabiedrotajiem. “Jaunās konservatīvās partijas gan ministri, gan arī tie cilvēki, kas pārstāv sarunās, ir vieni no izglītotākajiem un arī savā darbā pieredzējušiem cilvēkiem, kuri prot lietot spēcīgus vārdus. Bet vienlaikus viņi ir ar plašu redzes loku. Viņi lasa grāmatas. Viņi prot izteikties. Un šie izteicieni bieži vien ir spēcīgi. Un mēs to arī turpināsim.”

Šajā valdībā ministri var sastrīdēties arī “uz līdzenas vietas” un turklāt – par sīkumiem. Šonedēļ domstarpības valdības sēdē izvērtās pat par to, kura ministrija Saeimai nodos izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Liels pārbaudījums ikvienai koalīcijai ir valsts budžeta sagatavošana. Kariņa valdība nav izņēmums. Lemjot par to, kādi pasākumi būtu prioritāri finansējami, apdalīti jutās JKP, kuri notiekošajā saskatīja vēlmi atbrīvoties no viņiem.

Savukārt JKP pati draudēja izteikt neuzticību Kariņam, paziņojot, ka valdībai tā parāda dzelteno brīdinājuma kartīti tāpēc, ka bija neapmierināta, kā Valsts drošības dienesta vadītāja amatā valdība atkārtoti apstiprināja Normundu Mežvietu.

Tieši amatpersonu apstiprināšana ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem šai valdībai. Pakļaujoties JKP prasībai Latvijas Universitātes rektora amatā neapstiprināt Indriķi Muižnieku, valdība pat ierauta tiesvedībā. Sev nelabvēlīgo iznākumu Muižnieks apstrīdēja tiesā un panāca, ka valdības lēmums tiek apturēts.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) neuzskata, ka šāda iznākuma dēļ viņai būtu jāatkāpjas no amata.

Pretējās domās ir opozīcija, kas šonedēļ Saeimā bija sarīkojusi Šuplinskas neuzticības balsojumu, ko viņa, pateicoties koalīcijas atbalstam, izturēja un amatu nosargāja. Taču ministrei Saeimā nācās uzklausīt plašu kritiku par to, ka viņas atrašanās amatā rada kaitējumu nozarei.

Par īstās vietas ierādīšanu var uzskatīt arī jauno konservatīvo centienus atlaist ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Pēc JKP pieprasījuma, kam atsaucās arī pārējās koalīcijas partijas, Augstākajā tiesā tika ierosināta pārbaude par ģenerālprokurora atbilstību amatam. Taču tiesa nekonstatēja pamatu Kalnmeiera atlaišanai.

Bordāns sakāvi neatzīst un uzskata, ka tagad būtu jāķeras klāt ģenerālprokurora iecelšanas un atbrīvošanas regulējuma mainīšanai. “Mēs noteikti, bez nekādiem jautājumiem, sakārtosim visu, kas notiek tieslietās un prokuratūrā kā atslēgas punktā. Nekas nav izbeidzies.”

Tikmēr amatu dalīšana izgaismojusi, ka vienkāršas nav arī apvienības “Attīstībai/Par!” attiecības ar premjeru. Tā nebija gatava, ka Valdis Dombrovskis automātiski tiek nominēts komisāra amatam arī jaunajā Eiropas Komisijā. Bet pagājušajā nedēļā A/P! visskaļāk pausto iebildumu dēļ valdībā tika bloķēta konkursā izraudzītās Santas Purgailes atbalstīšana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas amatā.

Latvijas Bankas prezidents būs nākamā amatpersona, kura politiķiem būs jāizraugās. Lai izvairītos no jauna trieciena valdības stabilitātei, būs jāspēj vienoties par nepolitisku kandidātu, uzskata A/P! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. “Ja mēs, piemēram, varam vienoties par tādu vienkāršu lietu, ka politiskus kandidātus nevirza šim amatam. Nu, vienkārši, nevirza un viss. Es domāju, tas uzreiz jau noņem vienu tādu akmeni.”

Premjers jau prognozē, ka arī centrālās bankas vadītāja ievēlēšana nebūs vienkārša. “Mums būs zināms izaicinājums vienoties par to vienu, bet, es domāju, ka tas nav nekāds lielāks izaicinājums kā jebkurš cits.”

Tomēr valdības vadītājs ir pārliecināts, ka koalīcija spēj sadarboties “apbrīnojami labi”. “Līdz šim mēs esam pierādījuši vienu lietu, ka, varētu teikt, patiesība dzimst diskusijās, lai neteiktu strīdos. Mēs esam varējuši līdz šim vienoties par pilnīgi visu. Tie, kuri uzskata, ka valdība ir nestabila, es varu iepriecināt vai apbēdināt un teikt, ka tā ir tikpat stabila vai nestabila, kā tā bija pašā sākumā,” uzsver Kariņš.

Valdībai ilgu mūžu prognozē prezidents, jo viņš uzskata, ka Kariņa vadītajai koalīcijai nav labākas alternatīvas. “Man liekas, ka tieši tāpēc, ka šī koalīcija ir tik sarežģīta, tai ir, varbūt tas ir paradokss, labas izredzes nodzīvot līdz nākamām Saeimas vēlēšanām. Jo jebkura alternatīva ir sliktāka kā pašreizējā komplicētā un sarežģītā valdība, ko veido šīs piecas atšķirīgās partijas,” piebilst Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidenta vērtējumam, ka valdība var izrādīties ilgtspējīga, jo citu alternatīvu šajā Saeimas sasaukumā nav, pievienojas polisko notikumu komentētāji. Tiesa gan, viņi neņemas apgalvot, ka Kariņa valdība tiešām arī nostrādās visu Saeimas pilnvaru laiku.