Melbārde: Notiek darbs pie abpusēji veiksmīga ES un Lielbritānijas sadarbības modeļa izglītības un kultūras jomā

1 komentārs
Melbārde: Notiek darbs pie abpusēji veiksmīga ES un Lielbritānijas sadarbības modeļa izglītības un kultūras jomā
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Patlaban nav skaidrs, kā veidosies turpmākās Eiropas Savienības (ES) attiecības ar Lielbritāniju izglītības un kultūras jautājumos, tomēr tiek strādāts pie abpusēji veiksmīga sadarbības modeļa, aģentūrai LETA stāstīja eiroparlamentāriete, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Šajā jomā divi svarīgākie jautājumi, viņasprāt, būs turpmākais Lielbritānijā studējošo latviešu liktenis un ES sadarbība ar Lielbritāniju audio-vizuālo direktīvu pārkāpumu gadījumos.

Viņa atzina, ka ir neskaidra Lielbritānijas iesaistīšanās Eiropas augstākās izglītības apmaiņas programmās. Visticamāk, Lielbritānijai tiks piedāvāta dalības maksa, lai tās studenti varētu palikt un arī turpmāk līdzdarboties “Erasmus” apmaiņas programmā, viņa sacīja.

Arī saistībā ar sadarbības programmu “Horizon” būs jāpanāk turpmāka britu sadarbība, skaidroja deputāte, norādot, ka līdz šim Lielbritānijas izglītības iestādes ir aktīvi iesaistījušās šajā programmā, tāpēc varētu paredzēt, ka briti vēlēsies uzturēt šo sadarbību.

Galvenais, uz ko cer politiķe, ir taisnīga ieguldījuma panākšana izglītības un kultūras jomā no Lielbritānijas puses.

Vaicāta, vai pastāv risks, ka turpmāk latviešiem, kuri izvēlēsies studēt Lielbritānijā, varētu pieaugt maksa par studēšanu, Melbārde norādīja, ka patlaban trūkst skaidrības, lai varētu sniegt tiešu atbildi. “Šis jautājums patlaban tiek izskatīts, bet jāņem vērā, ka Lielbritānijas augstākās izglītības sistēma daļēji arī darbojas kā bizness,” uzsvēra politiķe, piebilstot, ka tiek strādāts pie abpusēji veiksmīga sadarbības modeļa.

Melbārde atklāja, ka līdz šim ir noticis tikai viens seminārs, kurā apspriesti šie jautājumi, un šobrīd līdz atbildēm nav nonākts. Pašreizējais mērķis ir “likt galdā visus neskaidros jautājumus”, sacīja politiķe.

Viņa piebilda, ka semināros, kuros abas puses centīsies iezīmēt turpmāko sadarbību kultūras un izglītības jomā, ir arī jāsaprot, kā notiks turpmākā sadarbība arī audio-vizuālo direktīvas pārkāpumu un konfliktu risināšanā. Arī Latvijā ir sastopams Lielbritānijas audio-vizuālais saturs, kura turpmākai regulēšanai ir nepieciešams panākt vienošanos starp ES un Lielbritāniju, skaidroja deputāte.

Savukārt runājot par Lielbritānijas izstāšanās procesu kopumā, politiķe pauda, ka ir novērojams kāpinājums šī procesa tempā pēc Borisa Džonsona stāšanās amatā. Politiķe pozitīvi vērtē pašreizējo šī procesa gaitu.

Viņa piebilda, ka ir svarīgi par notiekošo nodrošināt gana daudz informācijas gan Latvijā, gan Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem.

Kā ziņots, EP trešdien ratificēja breksita vienošanos, nodrošinot, ka Lielbritānija kopš piektdienas plkst.23 pēc Griničas laika ir izstājusies no ES. Pēc Latvijas laika briti izstājās šodien plkst.1.

EP pamet 73 britu deputāti, bet attiecības Lielbritānijas un ES starpā pilnībā netiks sarautas.

Breksitam sekos pārejas posms, kas ilgs līdz 2020.gada 31.decembrim. Šai periodā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas un abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu.

Lasi vēl – Pārejas periodā līdz gada beigām Latvijas iedzīvotājus ”Brexit” būtiski neskars

Londona uzstāj, ka šādu vienošanos ir iespējams panākt, bet ES amatpersonas paudušas šaubas, vai tik īsā laikā tas ir iespējams.

1 komentārs