Medicīnas darbiniekiem un ministrijai vēl ļoti dažādi viedokļi par pareizāko algu palielināšanas veidu

1 komentārs
Medicīnas darbiniekiem un ministrijai vēl ļoti dažādi viedokļi par pareizāko algu palielināšanas veidu
DĀVIS ŪLDANS, F64

Sarunās par mediķu darba samaksas palielināšanu nākamgad veselības ministre Ilze Viņķele (AP) cer panākt iespējami taisnīgāko risinājumu, tomēr koncentrējoties tieši uz mazāko algu celšanu veselības nozarē, komentējot šonedēļ notikušās sarunas ar nozares pārstāvjiem, aģentūrai LETA sacīja ministres padomnieks Edgars Skvariks.

Ministres pārstāvis skaidroja, ka šīs nedēļas beigās notikušās sarunas bijušas ļoti aktīvas, tomēr pagaidām viedokļi nozares pārstāvju vidū būtiski atšķiras, turklāt ideju, kur novirzīt finansējumu darba samaksas palielināšanai, esot daudz. Ministre mediķu darba samaksas palielināšanā nākamgad vēloties izmantot “taisnīgu pieeju”.

Pēc Skvarika paustā, par to, kā tiks sadalīts ārstniecības personu darba samaksas pieaugums, sāktas aktīvas diskusijas ar darba devējiem, slimnīcu vadību, kā arī profesionālajām asociācijām. Piektdien norisinājās arī saruna ar Latvijas Māsu asociācijas pārstāvjiem par plānoto atalgojuma pieeju.

Turpinot meklēt optimālāko līdzekļu sadales mehānismu, Veselības ministrija sarunas vēl turpinās, tostarp tiekoties ar medicīnas darbinieku arodbiedrībām, piebilda ministres pārstāvis.

Skvariks norādīja, ka sarunās ar nozari tiek pārrunāts arī plašāks jautājumu loks, kas ļaušot nodrošināt lielāku veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes nodrošināšanu.

Veselības ministre vēlas panākt papildu desmit miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei. Kā skaidroja Skvariks, tas saistīts ar to, ka veselības nozares nepietiekamā finansējuma apstākļos, lielākā daļa valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu nav tikuši pārrēķināti un palielināti, ilggadēji nesedzot pakalpojuma sniegšanai faktiski nepieciešamos izdevumus, īpaši augstas kvalifikācijas jomās.

Pēc Viņķeles padomnieka paustā, Veselības ministrija (VM) izstrādājusi priekšlikumu atbalstīt finansējuma palielināšanu, lai palielinātu pamatkapitālu ar finanšu ieguldījumu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā, kā arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā. Pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir zaudējumu segšana, kas radušies, nodrošinot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Kā ziņots, valdība otrdien lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus pārdalīt 173,9 miljonus eiro, no tiem 2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un VM prioritātēm.

Vienlaikus kopumā VM prioritāro pasākumu īstenošanai veselības nozarē nākamā gada budžetā bija nepieciešami 279 miljoni eiro, tostarp 119,7 miljoni – lai īstenotu likumā noteiktās saistības pret ārstniecības personām viņu atalgojuma palielinājumam. Tā kā finansējums mediķu algām nav iezīmēts solītajā 120 miljonu eiro apmērā, VM vēl būs jālemj, kā šo finansējumu sadalīt.

Kā iepriekš norādījis Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, arodbiedrība iestājas par vienlīdzības principu ievērošanu jebkura piešķirtā finansējuma sadalīšanā. Arodbiedrība neiestājas par darba samaksas palielināšanu visiem nozarē vienādā apmērā, bet gan aizstāv zemākas darba algas likmes paaugstināšanu visās amatu grupās, lai palīdzētu mazāk atalgotajiem darbiniekiem katrā kompetences līmenī bez diskriminēšanas.

Tikmēr Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols uzskata, ka, sadalot atalgojumam piešķirtos 42 miljonus eiro, būtu jāievēro taisnīguma, nevis vienlīdzības princips. Ābols uzskata – ja papildus piešķirto finansējumu sadalīs visiem vienlīdzīgi, būtisku uzlabojumu nejutīs neviens, bet atsevišķās vietās situācija var pat pasliktināties.

“Tā vietā ir jānodrošina lielāks atalgojuma pieaugums tiem darbiniekiem, kuri saņem mazāku algu, bet veic intensīvāku darbu, piemēram, slimnīcās. Tieši slimnīcas ir tā vieta, kur pacienta drošībai, aprūpes kvalitātei un pieredzei var būt izšķiroša nozīme. Mums ir jāstiprina tie mediķi, kuri veic grūtāko un intensīvāko darbu medicīnas jomā Latvijā. Jo sevišķi lielajās universitātes slimnīcās,” sacīja Ābols.