Lukašenko opozicionārs: Mēs, Baltkrievija, vēlamies būs eiropeiska valsts

5 komentāri

Ceturtdien Latvijā ieradies viens no Baltkrievijas opozīcijas līderiem – Valērijs Cepkalo. Viņš bija prezidenta amata kandidāts, taču Aleksandra Lukašenko režīms viņam neļāva startēt, liekot dažādus šķēršļus, tostarp arī ierosinot krimināllietas.

Tā visa rezultātā Cepkalo no Baltkrievijas bija spiests bēgt. Ceturtdien Rīgā tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (“Jaunā Vienotība”), tika apspriestas iespējas atbalstīt Lukašenko režīma vajātos cilvēkus.

Ar Valēriju Cepkalo aprunājās arī TV3 Ziņas.

Priekšvēlēšanu laikā Jūs bijāt viens no reālākajiem Lukašenko konkurentiem, Jūsu kandidatūru Centrālā vēlēšanu komisija atteicās reģistrēt, tam sekoja apsūdzības un jūs bijāt spiests pamest Baltkrieviju. Kā Jūs šodien skatāties uz to, kas notiek dzimtenē?

Nekas tāds nebija iepriekš valsts vēsturē piedzīvots. Visus trīs kandidātus, kuri gribēja reģistrēt savu kandidatūru, aizvāca vienā mirklī. Divus ielika cietumā, trešo – tas ir, mani –  izdomāja apsūdzības, kā rezultātā es biju spiests pamest valsti. Bija pielaista tikai Svetlana Tihanovska, kura aizstāja savu arestēto vīru. Lukašenko uzskatīja, ka viņš pametīs kaulu elektorātam, pielaida cilvēku, kurš, viņa skatījumā, negūs nekādu atbalstu, nekādas perspektīvas, bet šoreiz viss aizgāja citādi, jo Baltkrievijas tauta ir nogurusi no viņa, no meliem, no pazemojumiem, vardarbības. Mēs Baltkrievijā vēlamies būt eiropeiska valsts, ne Āfrika. Šoreiz baltkrievi ir noskaņoti pārmaiņām, viņi vēlas civilizāciju un demokrātiju, kur cilvēki nebaidīsies izteikt savu viedokli, brīvi pulcēties, apspriest jautājumus, nebaidoties nokļūt cietumā, kur izredzes tikt attaisnotam ir pielīdzināmas nullei, jo visi tiesneši ir atkarīgi no režīma.

Tas gan bija sen, bet 1994. gadā Jūs pats strādājāt kopā ar Lukašenko, tagad esat opozīcijā, kas ir mainījies? 

Tas ir ļoti labs jautājums, bet, saprotiet, katram politiķim ir savs valdīšanas laiks.  Pirms 30 gadiem “Moskvičs” bija normāla mašīna, jo viņš varēja nesalūzis nogādāt jūs no viena punkta uz otru, bet tagad ar tādu mašīnu neviens braukt negribētu. Tas pats attiecas uz cilvēku, ja tās metodes, kuras tu izmantoji 90. gadu sākumā bija pieņemami, tagad nav. Tie likumi, kurus ir izdomājis Lukašenko un tā dzīves izpratne joprojām ir 90.gadu sākumā. Laiks ir pagājis, mums vajag pāršķirt šo vēstures lapu, lapu kurā mēs esam apstājušies – apmēram pirms 10 gadiem mēs apstājāmies.

Vai Jūs redzat iespēju atgriezties Baltkrievijā?

Bez šaubām, šobrīd tas nav iespējams – es esmu izsludināts meklēšanā gan Baltkrievijā, gan Krievijā, un es nevaru atrasties ne Baltkrievijā, ne Krievijā izdomātu apsūdzību dēļ. Šobrīd es varu tikai nodarboties ar politiku ārpus robežām.

Mēs redzam, ka daudzi opozicionāri ir cietumos, daudzi, tostarp Jūs esat aizbēguši. Vai Jums esot prom no valsts ir iespēja kaut ko ietekmēt dzimtenē?

Mēs šobrīd esam liecinieki Baltkrievijas nācijas atdzimšanai. Tie nav tikai skaļi vārdi, tā tas ir. Mūsu tauta vēlas izaugsmi. Nevis vienu priekšnieku, kas nosaka, ko un kā Tev darīt. Cilvēki paši organizējas uz protestiem. Un mēs redzam, ka mūsu sabiedrībā ir daudzi līderi, to mēs redzam ielās. Cilvēki katru dienu parāda to, ka viņi par Lukašenko nav balsojuši. Par spīti omoniešiem, kuri brutāli sit mierīgos cilvēkus, mūsu tauta turpina cīnīties par tiesībām uz demokrātiju, un vārda brīvību. Baltkrievijā par sabiedriskās domas paušanu draud cietumsods divi līdz pieci gadi, ja jūs veidojat “exit-pool” pie vēlēšanu iecirkņiem, cietums divi līdz pieci gadi, ja piedalāties solidaritātes ķēdē, tad var iesēdināt uz pieciem līdz 10 gadiem. Baltkrievi grib dzīvot tā, kā dzīvo cilvēki Eiropas Savienībā, tā it kā tas ir mūsu konstitūcijā, bet diemžēl praksē tā nedarbojas.

Ja mēs runājam par vakardien redzēto Lukašenko pseido inaugurācijas pasākumu. Kā Jūs uz to skatāties? 

Tā nav inaugurācija. Viņa notika arī pretrunā mūsu konstitūcijai, jo ir jābūt izziņotai inaugurācijai, atbilstošo konstitūcijai, tai jābūt translētai TV. Viņš paslēpās, neuzaicinot pat parlamenta pārstāvjus, kurus viņš pats ir izvēlējies. Viņš nobijās. Viņš izskatījās smieklīgi, jo, uzliekot roku uz konstitūciju, kuru viņš ir pārkāpis pēdējos divdesmit gadus, viņš zvērēja ievērot likumus, ko viņš klaji ir pārkāpis. Visa Baltkrievu tauta ir pārliecināta, ka šo vēlēšanu kampaņu Lukašenko viltoja, slēptā inaugurācija tikai apliecināja to, ka viņš ir apmānījis baltkrievu tautu, atņēma viņiem tiesības izteikt savu viedokli, un viņš ir zaudējis. Revolūcija Baltkrievijā ir notikusi. Nekad viņš nespēs atgriezt baltkrievu tautas uzticību, pat ne neitrālu attieksmi. Viņš vēl vairāk sevi nolika stāvoklī, kurā viņam ir jāaiziet, viņš nodemonstrēja, ka viņš ir dīvains, neizglītots, slims cilvēks gados, kurš turas pie varas. Arī starptautiskā sabiedrība viņu neatzīst un arī Jūs. Kaut gan es zinu, cik Latvijai nebija viegls lēmums noteikt sankcijas. Jo mēs esam kaimiņi.

Bet Jūs redzējāt Lukašenko paziņojumus, ka Eiropas Savienības lēmumi viņam ir vienaldzīgi. Ir atbalsts no Krievijas.  Mēs redzējām Putina paziņojumus par gatavību aizstāvēt Baltkrieviju apdraudējuma gadījumā, redzējām Lukašenko paziņojumus, ka protestus vada Rietumi.

Ziniet, šeit tiek jauktas divas lietas – mēs vēlamies demokrātiju un godīgas vēlēšanas. Bet šeit tiek uzkrautas ģeopolitiskas problēmas. Tādu nav. Mēs vēlamies labas attiecības ar Krieviju. Mēs netiecamies uz Eiropas Savienību, netiecamies uz NATO, mēs uzskatām, ka atradīsim dialogu ar ES, ASV. Mūsu galvenais uzdevums nav ģeopolitika, galvenais uzdevums ir atgriezt mūsu tautai iespēju izvēlēties, dot cilvēkiem iespēju izvēlēties

Ko Jūs gaidāt no Eiropas Savienības, Baltijas valstīm?

Protams, ka mums ir un būs vajadzīga palīdzība, cilvēkus sit, liek cietumos, viņus soda ar milzīgiem sodiem, mēs lūdzam Eiropas Savienības valstis izstrādāt mehānismu, lai sniegtu atbalstu šiem cilvēkiem kuri ir kļuvuši par režīma upuriem.