LTRK prezidents: Valdības lēmumi krīzes laikā ir vāji sagatavoti un nav pētniecībā balstīti

0 Komentāru
LTRK prezidents: Valdības lēmumi krīzes laikā ir vāji sagatavoti un nav pētniecībā balstīti
Kaspars Krafts / f64

Valdības lēmumi Covid-19 krīzes laikā ir vāji sagatavoti un nav pētniecībā balstīti, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

“Kopumā vērtējot, valdības lēmumi ir ļoti vāji sagatavoti, tie nav pētniecībā balstīti un ir ļoti nepārliecinoši skaidroti sabiedrībai, lielu daļu cilvēku nemaz nesasniedzot,” sacīja Rostovskis.

Lasi vēl: Bijusī ministre: Valdība Covid-19 krīzes laikā atpaliek ar atbalsta paketi uzņēmējiem

Viņš norādīja, ka pavasarī, krīzei sākoties, LTRK aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, šī plāna izveidei aicināja piesaistīt gan valdības pārstāvjus, gan arī profesionāļus no dažādām jomām. Stratēģija tika izveidota Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa tikai attiecībā uz daļu tautsaimniecības, un tas netiek pilnvērtīgi realizēts.

“Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.” No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra, varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāts. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības “augstākais ešelons”, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu,” sacīja LTRK prezidents.

Rostovskis krīzes situāciju salīdzināja ar karu, kad fokusam ir jābūt uz galveno problēmu, kas šajā gadījumā ir Covid-19 ierosinātās krīzes pārvarēšana un sadzīvošana ar vīrusa klātbūtni turpmāk. “Tādēļ ir pilnīgi nepieņemami, ka šajā pašā laikā tiek virzīta nodokļu reforma, kas atver jaunu fronti uzņēmējiem – cilvēkiem, kas pabaro tautu, ir jādomā, kā izdzīvot tālāk. Īpaši kritiskas nodokļu reformā ir divas lietas – minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI) un mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms,” uzsvēra Rostovskis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka LTRK kopumā ir par minimālo VSAOI, jo sociālās iemaksas ir pārāk mazas un ēnu ekonomikas līmenis pēdējos astoņus gadus īpaši nemazinās, taču ir jāmaina gan valdības piedāvātais modelis, gan jāatturas no tā ieviešanas tik straujiem soļiem.

“Valsts nav tikai ekonomika, tie ir arī cilvēki, un minimālā VSAOI ieviešanai nekavējoties pastāv augsts risks masīvai sociālajai spriedzei – izmaiņas skars ļoti plašu cilvēku loku tieši mazatalgotajā sektorā, kas jau tāpat izjūt lielu spriedzi Covid-19 dēļ, un tas paredz strauju izmaksu pieaugumu nepilnā slodzē nodarbinātajiem un mazo nodokļu režīmiem. Tādēļ LTRK satrauc tas, ka minimālā VSAOI ieviešanas modelis nav balstīts un modelēts uz detalizētiem datiem par indivīda profilu un ietekmi uz to. Ne lēmumu pieņēmēji, ne administratori patlaban nevar ar datiem pamatot, kā piedāvātais modelis ietekmēs konkrētas personu grupas – cik lielas būs papildu veicamās VSAOI iemaksas katra indivīda līmenī, cik liels ir personu loks katrā minimālā VSAOI modelī noteiktajā izņēmumu grupā, kā tiks nodrošināta informācijas izsekojamība. Tāpat ir nepietiekami prognozēta sabiedrības uzvedības maiņa,” skaidroja LTRK prezidents.

Rostovskis akcentēja, ka uzņēmējiem ir jāsāk gatavoties ne tikai lielākām izmaksām šajā krīzes laikā, bet arī papildu grūtībām plānot finanšu plūsmu, nezinot, cik par katru darbinieku pēc trim mēnešiem, kad būs saņemts ceturkšņa norēķins, būs jāmaksā.

Viņš minēja, ka minimālais VSAOI modelis paredz, ka personām, kuras ir darbspējīgā vecumā, nav ietvertas izņēmumu grupās un nav uzrādīta neviena darba vieta, minimālās VSAOI arī turpmāk varēs neveikt, jo modelis paredz, ka iemaksas veic tikai darba devējs par darbiniekiem, taču tas var veicināt vēl lielāku darbinieku nodarbinātības slēpšanu, ēnu ekonomikas un “aplokšņu algu” pieaugumu.

Savukārt attiecībā uz MUN reformu Rostovskis norādīja, ka pārsteidzoši ir tas, ka politiskajā retorikā MUN tiek izcelts kā “visu nelaimju cēlonis”, kas rada milzīgu grupu sociāli neaizsargātu cilvēku, tiek izmantots, lai optimizētu nodokļus, un Valsts kasē tā rezultātā iet secen simtiem miljonu eiro ik gadu, un šis režīms rada negodīgu konkurenci publiskajos iepirkumos.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis

“Ja mēs palūkojamies uz faktiskajiem datiem, tad kopējais vāji apdrošināto cilvēku skaits Latvijā 2019.gadā bija aptuveni 270 000 cilvēku, kamēr tikai MUN režīmā strādāja aptuveni 35 000 cilvēku jeb aptuveni 3% nodarbināto. Tāpat atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par 2020.gada pirmo pusi aptuveni 90% MUN maksātājiem mēneša vidējie ienākumi ir zem 1000 eiro, no kuriem tiek samaksāts MUN, segti saimnieciskās darbības izdevumi un izmaksātas algas.”

LTRK prezidents pauda, ka MUN režīmā strādājošo vidū to, kuri šo režīmu izmanto nodokļu optimizēšanai, ir mazākums, tāpēc šādu darbību ierobežošanai noteikti var izmantot mērķētākus instrumentus. “Mēs uzskatām, ka nepieciešams veicināt un atbalstīt biznesa sākšanu, nevis to apgrūtināt. Sīkie uzņēmumi ir dabiska biznesa vides sastāvdaļa, no kuriem daļa izaug un attīstās, bet citi vismaz spēj par sevi parūpēties,” akcentēja Rostovskis.

Tāpat LTRK prezidents atzīmēja, ka MUN režīms tika ieviests un sevi sekmīgi pierādīja, risinot iepriekšējās ekonomiskās krīzes sekas, lai panāktu, ka cilvēki bez darba var paši par sevi parūpēties. “Šo pēdējo desmit gadu laikā valdība ir domājusi nevis par to, kā šo instrumentu uzlabot, bet gan kā apkarot. Latvijā cilvēki joprojām ir kūtri sākt savu biznesu, bet uzņēmējdarbība kā izplatīta nodarbošanās, kas nepārtraukti liek domāt, plānot un attīstīties, celtu sabiedrības līmeni. Tādēļ mans aicinājums valdībai ir – iekasējiet nodokļus, bet ļaujiet uzņēmējiem strādāt un līdzsvaroti un harmoniski attīstīties,” pauda Rostovskis.

Ņemot vērā iepriekšminēto, LTRK prezidents norādīja, ka kamera rekomendē nodokļu reformu atlikt nepiemērota brīža dēļ. Krīzes laiks jāizmanto, lai sagatavotu reformu ieviešanai nākotnē, paredzot sagatavošanās laiku gan uzņēmējiem, gan publiskajai pārvaldei.

“Pašlaik valdības sastāvam vai koalīcijai vajadzētu sākt dalīt varu, lai vismaz uz krīzes laiku galveno lēmumu pieņemšanā būtu mijiedarbība arī ar nevalstisko sektoru un dažādu jomu profesionāļiem, ne tikai infektologiem, jo krīzes lēmumu kopums ir ļoti komplekss, tas attiecas gan uz izglītību, gan tautsaimniecību, gan citām veselības nozarēm un ietekmē sabiedrības attīstību un noskaņojumu kopumā. Patlaban lēmumu pieņemšana un skaidrošana ir zem katras kritikas, un, ja tas nemainīsies, mēs varam saskarties ar lielu sociālo un politisko krīzi,” norādīja LTRK prezidents.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Kamerai ir gandrīz 6000 biedru, tostarp apmēram 3000 individuālo uzņēmumu un apmēram 3000 uzņēmējus pārstāvošo biedrību. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2019.gadā pārsniedza 17,2 miljardus eiro. LTRK pārstāv tās biedru intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, sniedz atbalstu biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī palīdz atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
Publ

0 Komentāru