LRA, iekļūstot Eiropas Parlamentā, sola cīnīties par lielākiem finanšu līdzekļiem no Briseles

2 komentāri

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlikušas nepilnas divas nedēļas, tādēļ LNT Ziņas skaidro, kuras partijas un ar kādu cilvēku palīdzību vēlas pārstāvēt mūsu intereses Briselē.

Sižetu ciklā tiek aplūkoti desmit politiskie spēki, kuri pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu. Sižetu cikls tapis ar sabiedriskā pasūtījuma finansējumu. Šoreiz sižetu ciklā tiek aplūkota Latvijas Reģionu apvienība (LRA).

LRA izveidota pirms pieciem gadiem, apvienojoties trīs reģionu partijām. Šobrīd tā pārstāvēta vairāk nekā 50 pašvaldībās ar vairāk nekā 250 deputātiem. Starp tiem ir arī 19 pašvaldību priekšsēdētāji. LRA ir arī nacionālā līmeņa politiskā pieredze. 12. Saeimas vēlēšanās partiju apvienību atbalstīja vairāk nekā 6% vēlētāju. Tā sākotnēji parlamentā bija pārstāvēta ar astoņiem deputātiem. Taču 13. Saeimas vēlēšanās apvienībai pietrūka pavisam nedaudz, lai pārvarētu 5% barjeru.

Reģionālie spēki – “Reģionu alianse”, “Vidzemes partija” un vēlāk arī partija “Ogres novadam” – apvienojās, lai ielauztos nacionālajā politikā. Politiķi uzsvēra – Saeimā un valdībā par reģionu problēmām neesot izpratnes.

Jau tolaik, līdzīgi kā tagad. vairums novadu vadītāju neplānoja paši kandidēt ne EP, ne Saeimas vēlēšanās. Tāpēc apvienībai tika piesaistīti sabiedrībā atpazīstami cilvēki. Kā pirmais – bijušais eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Bondaram kā saraksta līderim neizdevās nodrošināt LRA vietu Eiropas Parlamentā 2014. gada vēlēšanās. Daudz veiksmīgāks bija starts 12. Saeimas vēlēšanās, kurās uzvaru LRA palīdzēja kaldināt arī kolorītais aktieris Artuss Kaimiņš.

LRA Saeimā lielā mērā ieveda Kaimiņš un Bondars, taču pats politiskais spēks bija citu cilvēku ilgi kaldināts projekts. Pašvaldību darbā pieredzējušie Andrejs Ence, Dainis Liepiņš, Dagnis Straubergs vēlējās sēsties pie koalīcijas galda, taču – nācās strādāt opozīcijā.

Sākumā neiztika bez skandāliem. Frakcijai nācās nosodīt deputāta Artusa Kaimiņa ālēšanos klubā Vecrīgā. Vēlāk skandālā iekūlās pats Liepiņš. Lai arī Saeima bija devusi ”zaļo gaismu” kriminālvajāšanas sākšanai pret viņu, Liepiņš atteicās pamest sēžu zāli.

Frakcijas sastāvs piedzīvoja krasas izmaiņas. Aizgāja Artuss Kaimiņš. Liepiņš startēja pašvaldību vēlēšanās un kļuva par Ozolnieku novada mēru. Uz Rīgas domi aizgāja Bondars, vēlāk apvienību pameta. Politiskā spēka “seja” piedzīvoja kardinālas pārmaiņas. Kā premjera kandidāts jau nākamajām Saeimas vēlēšanām tika virzīts Edvards Smiltēns.

Rezultātā – partija 5% barjeru nepārvarēja un palika ārpus parlamenta. Arī tagad – EP vēlēšanās – kā saraksta līderis startē Smiltēns. Iekļūstot EP, līdzīgi kā daudzi citi, sola cīnīties par lielākiem finanšu līdzekļiem no Briseles. Viņš Saeimā savulaik tika ievēlēts kā ”Vienotības” deputāts.

”Vienotību” Smiltēns pameta, jo nostājās pret strauji popularitāti zaudējušo partijas līderi Solvitu Āboltiņu.

Otrais saraksta numurs ir Mārtiņš Barkovskis. Plašākai sabiedrībai zināms kā publicists Otto Ozols. Tieši ar otro vārdu viņš atrodams LNT Ziņu arhīvos.

Lai celtu Otto Ozola arī kā sarakstā lasāmā Mārtiņa Barkovska atpazīstamību, partija esot daudz strādājusi, reģionos tiekoties ar vēlētājiem.

Internets un radio ir galvenie reģionu apvienības priekšvēlēšanu instrumenti. Kampaņai apvienība nevarot atļauties tērēt vairāk par 20 000…30 000 eiro, tā saka partijas līderis. Viņš neveiksmīgo startu pēdējās Saeimas vēlēšanās skaidro ar pirms vēlēšanām publicētajiem zemajiem apvienības reitingiem, kas daudziem likuši balsot par citiem politiskajiem spēkiem.

“Mēs ļoti skaidri zinām, ka šīs vēlēšanas mums izšķirsies faktiski ar pāris balsu handikapu,” norāda Smiltēns.