LKS Eiropā vēlas aktualizēt Latvijas krievu tiesību jautājumus un tuvināt ES Krievijai

4 komentāri

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, līdz kurām atlikušas nepilnas divas nedēļas, LNT Ziņas skaidro, kuras partijas un ar kādu cilvēku palīdzību vēlas pārstāvēt mūsu intereses Briselē. Sižetu ciklu sērijā tiek aplūkoti desmit politiskie spēki, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu. Sižetu cikla otrajā sērijā – Latvijas Krievu savienība (LKS).

LKS ir politiskais spēks ar ļoti senu vēsturi. Piemēram, LKS joprojām darbojas masveidīgo demonstrāciju par krievu skolu aizstāvību rīkotāji tūkstošgades sākumā. Pēdējā laikā šī partija centusies atkārtot līdzīgas akcijas, gan vairs ar ne tik spožiem panākumiem, un tās biedri arī nonākuši Drošības policijas redzeslokā.

LKS ir viena no retajām partijām, kas savai EP vēlēšanu kampaņai jau tagad ir deklarējusi lielākus izdevumus nekā Saeimas vēlēšanām. Saeimas vēlēšanām partija kopā iztērēja tikai 68 000 eiro, bet EP vēlēšanu kampaņai tā ir deklarējusi jau 86 000 eiro.

Eiroparlamenta mandāts partijai ir ļoti svarīgs. Nacionālajā politikā partijas ietekme ir niecīga, taču Eiroparlamenta mandāts partijai turpina nodrošināt politisko tribīni, un ne mazāk svarīgi – arī ievērojamus resursus.

Tautu savienība no Lisabonas līdz Vladivostokai, – tādu vīziju par Eiropas nākotni savā Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmā piedāvā LKS, kas par savu prioritāti noteikusi Latvijas krievu interešu aizstāvēšanu un Eiropas Savienības (ES) tuvināšanos ar Krieviju.

“Šiem globalizācijas noteikumiem jābūt izstrādātiem, kopīgi strādājot Eiropas Savienībai un Krievijai,” norāda EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS).

LKS līdere un EP vēlēšanu saraksta pirmais numurs Tatjana Ždanoka Atmodas laikā īslaicīgi darbojās Latvijas Tautas frontē, bet drīz pārgāja pretējā nometnē. Tāpēc Latvijas nacionālajās vēlēšanās piedalīties viņai ir aizliegts jau kopš 1999. gada, kad pēc tiesas lēmuma Ždanokai atņemts Rīgas domes deputātes mandāts. Tomēr Ždanoka Latvijas politikā palika.

Savulaik daudzpartiju apvienībā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Ždanokas grupa pārstāvēja radikālāko spārnu. Jāņa Jurkāna vadītā mērenākā Tautas saskaņas partija no politiskā spēka izstājās.

Pēc “mēreno” aiziešanas palielinājās Ždanokas ietekme partijā. PCTVL atbalstīja un organizēja masveidīgās krievu skolu aizstāvības akcijas 2003. gadā. Tomēr savulaik ietekmīgā PCTVL nākamajās Saeimas vēlēšanās ieguva vien dažus mandātus, vēlāk jau vairs neiekļuva parlamentā vispār. Mēģinot restartēties, partija mainīja nosaukumu uz pašreizējo – Latvijas Krievu savienība. Bet Ždanoka atrada jaunu tribīni – Eiropas Parlamentu, kur viņa ievēlēta trīs reizes pēc kārtas. Pirmajās vēlēšanās savai kampaņai viņa pat ņēma kredītu.

Šajā Eiroparlamenta sasaukumā Ždanoka sāka sadarboties ar no “Saskaņas” saraksta ievēlēto bijušo žurnālistu Andreju Mamikinu. Ždanoka un Mamikins EP pievērsuši uzmanību ar balsošanu pret sankcijām Krievijai un vizītēm pie Krievijai draudzīgā Sīrijas diktatora Asada.

“Saskaņas” līderis Nils Ušakovs Mamikina iekļaušanu partijas sarakstā atzina par kļūdu.

Atšķirībā no “Saskaņas”, LKS arī pēc Krievijas agresijas Ukrainā nav atteikusies no Georga lentīšu dāļāšanas iedzīvotājiem 9. maija svinību laikā. Tagad Latvijas Krievu savienības kandidāti – Ždanoka, Mamikins un eiroparlamentārietis Miroslavs Mitrofanovs – Eiroparlamenta vēlēšanās sacentīsies par krievvalodīgo balsīm ar Ušakova “Saskaņu”.

“Konkurence būs diezgan sīva. Tieši šajā flangā, kur ir krievvalodīgie vēlētāji,” tā norāda laikraksta “Segodņa” žurnālists Abiks Elikins.

Savukārt Mitrofanovs norāda, ka viņa partija jau vairākus sasaukumus pēc kārtas Eiroparlamentā cīnījusies par krievu skolu saglabāšanu un nepilsoņu statusa atcelšanu Latvijā, kamēr Ušakovs par šādiem lielajiem politiskajiem jautājumiem interesi neesot izrādījis.

Saraksta otrais numurs Mamikins nav LKS biedrs. Ar viņu noslēgta vienošanās, ka ievēlēšanas gadījumā Mamikins turpinās darboties Eiropas Sociālistu grupā, nevis Eiropas Brīvās apvienības grupā, ar ko sadarbojas Ždanoka. No partijas saraksta kandidē arī par labāko Latvijas šahistu uzskatītais Aleksejs Širovs, kurš ir pieņēmis Spānijas pilsonību. LKS ir mobilizējusies, lai saglabātu vismaz vienu vietu EP. Partijas nākotnei tas ir izšķirīgi.

“Mums galvenais pienākums ir saglabāt tribīni Eiropas Parlamentā,” pauž Mitrofanovs.

Tikpat svarīgi kā tribīne partijai ir arī EP finansiālie resursi – vairāki no EP kases algotie eiroparlamentārieša Mitrofamova palīgi ir LKS biedri. Partijas faktiskais birojs Rūpniecības ielā ir arī Mitrofanova birojs, tāpēc par to maksā EP.

“Ne tikai partija, arī Krievu skolu aizstāvības štābs izmanto, un vēl ir organizācijas, kas izmanto šīs telpas,” norāda Mitrofanovs.

TOP komentāri

  • Rasa L
    +3 +3 0

    Rasa L

    Peec 1944. gada Latvijaa iebraukuso krievu un vinju peecnaaceeju vieniigaas tiesiibas ir braukt atpakalj uz Krieviju.
  • Werrtyu Sgfjgkhl
    +2 +2 0

    Werrtyu Sgfjgkhl

    Kāds sakars šai krievvalodīgo homo sovietiuc kompānijai ar krievu izcelsmes Latvijā dzīvojošiem krieviem,kuriem ir savas biedrība un kuri šajā veidojumā nemaz nepiedalās. Ždanoka, Cilēvičs, Plinēvičs, Mamikins, Lindermanis, Gapoņenko un līdzīgi, kas izvedojuši šo LKS, kas vispār pēc būtības neatbilst tās nosaukumam
  • Zane L
    0 0 0

    Zane L

    Šo prokrievisko organizāciju vajadzētu aizliegt Latvijas teritorijā!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl