Līvānieši cer, ka dome uzlabos veselības pakalpojumu pieejamību

1 komentārs

Straujiem soļiem tuvojoties pašvaldību vēlēšanām jaunajās vietvarās, TV3 Ziņas skaidroja, ko par politisko dzīvi novadā domā līvānieši, kuriem sevišķi rūp veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošana.

Līvānu novada Administratīvi teritoriālā reforma nav skārusi, un tas ir pirmais novads Latgales reģionā, iebraucot no galvaspilsētas – Rīgas – puses. Arī Daugava, kuras krastā atrodas Līvāni, ir robeža starp Latgali un Zemgali, tādēļ novadam tīk sevi dēvēt par atslēgu Latgales vārtos.

Pēc novadu reformas, Līvāni, kuru robežas reformas laikā netika mainītas, kļuvuši par vienu no mazākajām pašvaldībām Latvijā. Novada platība nedaudz pārsniedz 62 000 hektāru, un tajā mīt 11 500 cilvēku. Šīs pašvaldības plānotais budžets ir nepilni 14 miljoni eiro. Paprāvas gan arī parādsaistības – 8,4 miljoni.

Līvāni jau vēsturiski bijusi industriāla pilsēta un joprojām viens no novada simboliem ir likvidētā Līvānu stikla fabrika. Tagad gan rūpnīcas teritoriju apsaimnieko citu jomu uzņēmēji, bet par vēsturi atgādina muzejs.

Tomēr uzņēmējdarbība joprojām Līvānos saglabājusies, un lielā mērā ir atslēga tam, ka novads spējis palikt savās esošajās robežās. Daudzi no apkārtnes lielākajiem uzņēmumiem vietu sev raduši pilsētas un novada industriālajās zonās.

Piemēram, SIA “Eko nami” saimnieko rūpnīcā, kur savulaik ražoja tā sauktās “līvānietes” – tipveida projekta mājas, kuras joprojām sastopamas visur Latvijā. Uzņēmums vēsturisko darbību turpina, tikai tagad šeit top koka guļbūves.

“Taisām, montējam, arī projektējam, veicam kontrolmontāžu. Un tad sūtām [produkciju] pārsvarā uz Norvēģiju un Zviedriju,” pastāsta SIA “Eko nami” struktūrvienības vadītājs Rolands Cirsis.

Līvānu novads pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā ierindojās augstajā 8. vietā starp visiem Latvijas novadiem eksporta pieaugumā. Vēl vairāk, – Līvānu uzņēmumi eksportā ir starp līderiem visā Latgales reģionā.

“Manuprāt, tas ir tāpēc, ka esam tāda uzņēmumu pilsēta. Mums jau bija tā Līvānu Stikla fabrika. Man liekas, – te esam kā ieauguši ar uzņēmumiem. Mums tā vide tāda, man šķiet, ka esam uzņēmumu pilsēta,” savā redzēju dalās SIA “Saltums 2” pārdošanas vadītāja Rita Trokša.

Tomēr, lai gan uzņēmumu nelielajā novadā daudz, Līvānu apriņķī joprojām bezdarbs ir apmēram 11%. Skaitļos tas nozīmē – bez darba ir 700 līvāniešu. Un no jaunās domes iedzīvotāji sagaida rūpes par jauniešiem, lai tie novadu nepamet, būtu viņiem darbs.

“Gribētu labāk, lai darba vietas būtu jauniešiem, nav. Viss ir likvidēts Līvānos, viss pa burbuli aizgājis,” atzīst vietējā iedzīvotāja Natālija, vienlaikus piekrītot, ka novadā ir jau arī lielie uzņēmumi, bet ne visi tajos tiek par nodarbinātajiem – šim nolūkam ir nepieciešama augstākā izglītība.

“Svarīgi jau ir, lai cilvēkiem būtu nodarbošanās, būtu darbs. Tāpēc varbūt lielā mērā kaut kur cilvēki izbrauc – uz ārzemēm vai lielākām pilsētām. Bet, ja cilvēks ir atradis savu vietu šādā mazpilsētā, es domāju, – lieliskākas vietas nav,” tikmēr norādīja “Velokluba Līvāni” vadītājs Danis Skrūzmanis.

Taču paradokss – kamēr iedzīvotāji no jaunās domes vēlas vēl lielāku rūpi, lai Līvānos rodas jaunas darba vietas, uzņēmēji sūdzas, – nereti darba roku trūkst.

“Ar darbiniekiem ir, kā ir, protams. Vēlamies jau kvalificētus, labus darbiniekus. Patlaban nedaudz pietrūkst namdaru, saprotošu, kvalificētu un par darbu atbildīgu, jo ir specifisks darbs, katru mazumiņu vajag saprast, izprast,” stāsta Rolands.

“Diemžēl ir tāda situācija, ka strādāt gribētāju ir daudz, bet ne visi ir gatavi strādāt, varbūt tieši ražošanā, nezinu,” pieļauj Rita.

No vietējiem izskan, ka viņi vēlētos arī lielākas algas. Piemēram, lielākajos veikalu tīklos līvāniešiem maksā mazāk, nekā par tādu pašu darbu lielākās pilsētās. Tādēļ daudzi ir devušies strādāt, piemēram, uz galvaspilsētu. Tomēr kopumā par dzīvi novadā un vietvaras paveikto vietēji vairāk ir apmierināti nekā kritiski.

“Ir ļoti labi, pilsēta attīstās un ir smuka. Es mīlu Līvānus. Man liekas – pati labākā pilsēta Latvijā,” patriotiska ir Anita.

Uzrunātie norāda, novads pēdējos gados sakārtots. Ir gan labas skolas, gan pašdarbības kolektīvi. No nākamās domes gan sagaida aktīvu darbu pie pakalpojumu pieejamības, īpaši veselības jomā.

“Slimnīca gan mums ir, teikšu, veca. Jauna visnotaļ derētu mūsu iedzīvotājiem. Kaut vai nodrošinot iespēju šeit saņemt pirmo nepieciešamo medicīnisko palīdzību,” sacīja Anita.

“Ja būtu mums ļoti laba slimnīca, domāju, mēs pilnībā varētu attīstīties un pilsētā principā viss būtu kārtībā. Ģimenes ārstu, speciālistu kopumā pietrūkst. Mums ir jābrauc uz Jēkabpili, Daugavpili vai Rīgu, jāmeklē speciālisti. Mums uz vietas ir maz speciālistu,” atzīst “Saltums 2” pārdošanas vadītāja.

Savukārt citi vēlētos sakārtotākus ceļus, īpaši pagastos ārpus novada centra.

“Laikam [gribētos savest kārtībā] ielas. It kā mums to ielu tagad plāno uzlabot, es ceru, ka beidzot uzlabos mūsu ielu. Protams, ka visu nosaka finansējums. Un, cik tas finansējums ir, tik tas arī ir. Protams, netiek ieguldīti līdzekļi tikai Līvānos, arī apkārtējos pagastos, jo es dzīvoju Jersikā,” saka Anna.

Tāpat Līvānos daudzi uzsver, ka trūkst atpūtas vietu. Piemēram, veloceliņa virzienā uz Jēkabpili, ko pašvaldība savulaik esot solījusi. Citiem pietrūkst vietas, kur pavadīt laiku kopā ar bērniem vai ģimeni.

“Estrādi prasās, koncertus vairāk prasās, īpaši vasarā. Mums nav estrādes. Ir nodoms, bet prasās estrādi, jo mēs ļoti strādājam Līvānos un gribas atpūsties,” atzīst Anita.

Tikmēr Igors saskata nepieciešamību pēc labākas atpūtas zonas, piemēram, kādas pludmales, kur peldēties un pasauļoties. Nepieciešams arī vairāk bērnu laukumu, kuros atpūsties.

“Nav, kur aiziet. Man un manam vīram būtu patīkami doties uz kinoteātri. Nav kinoteātra. Daugavpilij ir, bet mums nav,” tikmēr atzīst Ņina.

Savukārt citi iedzīvotāji sagaida lielāku pašvaldības vērību par sabiedrisko kārtību novadā.

“Vakaros redzu, kā jaunieši braukā, kādā ātrumā un ar kādām skaņām, neviens neķer, nepievērš uzmanību. Un daudzas reizes pati esmu zvanījusi, ka piedzērušies sēž, bet saka, ka nav pašlaik ekipāžas,” vērš uzmanību Natālija, norādot uz nepieciešamību pēc lielākas sabiedriskās kārtības.

Līvānos par deputātu krēsliem šogad cīnīsies četri saraksti, kas ir par vienu mazāk nekā pērn. Aplūkojot partiju programmas, teju visas iedzīvotāju vēlmes un uzskaitītās problēmas parādās un deputātu kandidāti tās solās risināt.

“Mums solīts ir daudz, bet, lai tiešām viņi to solījumu tur, tas ir pats galvenais,” saka Sņežana.

Lielus pārsteigumus gan pašvaldību vēlēšanu rezultātos iedzīvotāji nesagaida, esošais pašvaldības vadītājs nemainīgi ir tas pats teju 20 gadu. Jautājot, vai šogad vēlēšanās piedalīsies, vairums norāda, ka citu variantu jau neesot. Tomēr ir arī tādi, kuri atzīst, – jēgu balsošanai neredzot.