Likums par pašvaldību referendumiem varētu atkal iestrēgt Saeimā

Pievienot komentāru

Vai pašvaldību iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju rīkot pašiem savus vietējos referendumus? Tādu iespēju paredz Saeimā jau ilgus gadus esošs likumprojekts, taču pēdējā brīdī to tagad nobremzējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Viņš gan apgalvo, ka neesot šīs idejas pretinieks, taču esošajā redakcijā likums reāli nespētu darboties.

Ideja par referenduma rīkošanu tieši pašvaldībās, lai to iedzīvotājiem būtu iespēja lemt par sev svarīgiem jautājumiem, nu jau gadus desmit iestrēgusi Saeimā. Lai arī beidzot likums būtu nonācis vētīšanai galīgajā lasījumā, atbildīgā ministrija pēkšņi tajā saskatījusi būtiskus trūkumus. Nepatiku pret šo likumu neslēpj arī pašvaldības.

Jaunais likums paredzētu vietvarām ļaut rīkot nobalsošanu par trim tēmām – par pašvaldību attīstības stratēģiju, publisku ēku būvniecību un domes atlaišanu. Atbildīgā komisija jau aprīlī lēma likumprojektu virzīt skatīšanai Saeimā. Taču ministra Gerharda iebilžu dēļ tas vēl nav noticis.

Otrdien, 15. maijā, komisijas deputātiem viņš skaidroja savu pozīciju, – lai likums būtu iedzīvināms, esot jāsamazina balsstiesīgo iedzīvotāju slieksnis no 30% uz 10% un jāsaprot, kas par referendumiem maksās.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka vietējie referendumi tiks izmantoti politiskajās cīņās, tādēļ ideju neatbalsta.

“Tas ir domāts tam, lai varētu aktivizēt opozīciju, lai opozīcija varētu uztaisīt kaut kādu troksni un pievērst uzmanību kaut kam, bet bez tāda konstruktīva pamata,” min Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Tikmēr Saeimas opozīcijas deputāti uzsvēra, ka no opozīcijas demokrātiskā valstī nav jābaidās.

“Manuprāt, tās ir bailes šajā brīdī. Es domāju, ka patiesībā, – ja pašvaldības strādā un ikdienā darbojas ar saviem iedzīvotājiem, līdz tam referendumam ir tāls ceļš,” uzskata Saeimas deputāte Nellija Kleinberga (LRA).

Likumprojekta referents Juris Šulcs par ministrijas pēdējā brīža vēlmi “uzlabot” likumu pauda lielu neapmierinātību, vienlaikus norādot, ka ministrija šobrīd pakļaujas pašvaldību spiedienam.

Viņš norāda: “Pašvaldības strādā tādā veidā, – kamēr nav likuma, tās neuztraucas. Tikko kā ir likums, tā uztraucas, arī lielo pilsētu asociācijas vēstule tam ir pamats, tā kā – no kurienes kājas tam aug, jūs paši redzat.”

Ministrijai līdz jūnijam uzdots sagatavot jaunus priekšlikumus pašvaldību referendumu jautājumā, kā norāda Šulcs, – tieši priekšlikumu būtība noteiks, vai likumu tomēr virzīs apstiprināšanai Saeimā.