Komentāri
Lielākās valsts kapitālsabiedrības nonākušas zem lupas
FOTO: LETA

Tā varētu vienkāršoti skaidrot jauno likumu, ar ko Saeima šodien noteikusi gan valdes locekļu mēnešalgu un prēmiju griestus, gan uzņēmumu iemaksas valsts budžetā. Nolemts arī pakāpeniski atgriezties pie daudz kritizētajām uzņēmumu padomēm.

Saeima ar valsts un pašvaldību uzņēmumu reformu ielēkusi vilciena pēdējā vagonā. No šodienas balsojuma bija atkarīgs, vai Latvijai nākamnedēļ būs jāsarkst OECD priekšā. Bez šā likuma uzņemšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā aizkavētos vēl vismaz par gadu, un valstij tas nozīmētu finansiālus zaudējumus.

Sakārtot to, kā valsts pārrauga tās pārziņā esošās 70 kapitālsabiedrības, bija viens no mājasdarbiem, Latvijai gatavojoties uzņemšanai prestižajā 34 valstu klubā OECD.

Ar šīsdienas lēmumu Saeima noteikusi, ka no 2016. gada lielajās valsts kapitālsabiedrībās notiks atgriešanās pie padomēm. Atmiņas par tām gan ir bēdīgas. Padomes treknajos gados kalpoja par partiju barotnēm, un atgādinājums par to šodien izskanēja arī no Saeimas tribīnes.

Čepāne arī atgādināja par absurdajiem pabalstiem, ko valsts un pašvaldību uzņēmumu vadība sev savulaik piešķīra par došanos laulībā, bērna skolas gaitu uzsākšanu un citiem sadzīviskiem notikumiem.

Lai to nepieļautu, Saeima noteikusi valdes un padomes locekļa algas griestus – vidējai darba samaksai piemērojot koeficientu 10.

Likuma krustmāte, tautsaimniecības komisijas locekle Zanda Kalniņa-Lukaševica neslēpj, ka pretestība reformai bija liela.

Bez atalgojuma, jaunais likums arī nosaka valdes atlases kritērijus, liek definēt uzņēmumu mērķus un paredz, ka pelnošajām kapitālsabiedrībām būs jāveic regulāras iemaksas valsts budžetā. Līdz šim katrs rīkojās pēc saviem ieskatiem.

Reforma paspēta laikā, dodot cerību, ka trešdien OECD galvenajā sēdeklī Parīzē Latvija saņems zaļo gaismu, lai drīzumā tiktu uzņemta attīstītāko valstu pulciņā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl