Lībieši vēlas lielāku valsts atbalstu valodas saglabāšanai

1 komentārs

Mazāk nekā 20 – tik niecīgs skaits lībiešu valodas pratēju atlicis Latvijā. Lai gan lībiešu valoda uzskatāma par vienu no latviešu valodas pamatiem, no valsts puses tai atbalsta gandrīz nav. Tas apdraud šīs senās kultūras nākotni, tādēļ trauksmi par to ceļ vēl palikušie lībieši.

Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, jau oktobra sākumā tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, pārrunāja dažādus lībiešu problēmjautājumus. Otrdien tie nonāca arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas dienaskārtībā. Tur deputātiem atgādināja, cik nozīmīga ir lībiešu valoda.

“Lībiešu mantojums ir viens no Latvijas nācijas un Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc lībiešu valodas un kultūras saglabāšana, aizsardzība un attīstība ir vitāli svarīga visai Latvijai kopumā,” pauda Ernštreits.

Lībiešu pārstāvji komisijā arī uzsvēra, ka jau pirms 27 gadiem tika izdots likums, kurā lībieši parādījās kā Latvijas pamattauta. Vēlāk arī Valsts valodas likumā ir definēts lībiešu valodas statuss. Abos likumos ir noteikts, ka valsts uzņemas atbildību par lībiešu kultūras un valodas saglabāšanu, kā arī tās attīstību. Taču valstī nav nekādas politikas vai mehānismu, kas nodrošinātu abu likumu izpildi.

Kā norāda lībiešu pārstāvji, kopš 2008. gada nekādu valstisku mehānismu lībiešu kultūras un valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai vairs nav. Pēc viņu sacītā, būtībā visas atbildības, kas ir noteikta likumos, gulst uz pašu lībiešu, sabiedrisko organizāciju un entuziastu pleciem.

Valsts atbalsts esot vien ikgadējs 10 000 eiro finansējums. Par to lībieši ik gadu organizē vasaras nometni. Tā ir vienīgā lībiešu valodas apguves iespēja, kas notiek katru gadu.

“Nepietiek vairs ar to, ka ir katru vasaru 10 dienu vasaras skola, kur mēs iemācāmies dzīvot dzīvā valodas atmosfērā. Vai, kā mēs sakām, – nodarbībās ap valodu. Tas ir labi, bet ar to jau sen ir par maz,” saka Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite.

Savukārt Izglītības ministrijas departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstsone norādīja: “Jādomā par to, kā mēs valsts politikas pamatnostādnēs šo lībiešu valodas un kultūras aspektu varam iestrādāt. Un sadarbībā ar citām ministrijām. Jo vienalga, mēs jau nevarēsim šo jautājumu atdalīt no citām finansēm. Varbūt var domāt par kaut kādu atsevišķu plānu.”

Otrdien lībiešu jautājumā komisija pie konkrētiem rezultātiem tā arī netika. Izglītības un Kultūras ministrijām gan uzdots izstrādāt plānu, kas turpmāk jādara, lai saglabātu un attīstītu lībiešu valodu un kultūru.