Levits: Saeimas lēmums par terašu darba atsākšanu bija parlamentārais negadījums

31 komentārs
Levits: Saeimas lēmums par terašu darba atsākšanu bija parlamentārais negadījums
KASPARS KRAFTS, F64

Saeimas lēmums par atļauju strādāt kafejnīcu terasēm, ignorējot valdībā lemto, bija parlamentārs negadījums, norāda Valsts prezidents Egils Levits.

“Tā tas nedrīkstētu parlamentārā demokrātijā būt. Ceru, ka tas paliek viens no retajiem gadījumiem. Valdošajai koalīcijai jāstrādā kopā gan valdībā, gan parlamentā,” Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” otrdien sacīja Levits.

Viņaprāt, no Saeimas puses tas bijis spontāns balojums. “Es teiktu, ka tas ir tāds vienreizējs gadījums,” minēja Levits.

Vienlaikus viņš neizslēdza, ka teorētiski šādas situācijas varētu atkārtoties, tomēr uzsvēra, ka tas būtu ļoti slikti gan pašiem parlamentāriešiem, gan visai Latvijas valstij. “Ja kāds šūpo valdību, tad es domāju, ka pilsoņi to labi atceras un viņi zina, kas to dara. Līdz nākamajām [Saeimas] vēlēšanām vairs nav tālu, un pilsoņi to atcerēsies,” pauda Levits.

Tāpat viņš atzīmēja – lai arī parlaments ir pilsoņu pārstāvniecība, tam tomēr ir jāsaskaņo sava darbība ar valdību, kura ir atbildīga parlamenta priekšā. “Nevar darīt tā, kā ienāk prātā. Šorīt piecēlos ar labo kāju, balsoju tā, piecēlos ar kreiso kāju – balsoju tā. Tas nav profesionāls darbs! Parlamentārai demokrātijai ir savi principi un savi noteikumi, kuri ir zināmi, un tie būtu pēc iespējas jāievēro,” uzsvēra Levits un piebilda, ka viņa ieskatā koalīcija ir darbspējīga.

Lasi vēl: 

Jautāts, kā viņš kopumā vērtē valdības darbu Covid-19 krīzes pārvaldīšanā, Levits atzina, ka viduvēji vai gandrīz viduvēji. “Tas ir jautājums, ko esam ievēlējuši Saeimā. Esam ievēlējuši tās partijas, kuras tur atrodas un tāda ir tā iespējamā koalīcija,” sacīja Levits, un izteica cerību, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, parlaments spēs sastrādāties labāk.

Covid-19 saslimstības rādītājiem Latvijā neuzlabojoties, Valsts prezidents pašreiz negrasās prasīt arī neviena ministra demisiju. Viņš pauda – lai arī saslimstības rādītāji joprojām ir augsti, tie nav kāpuši ļoti strauji.

“Beidzot esam sagaidījuši masveida vakcinācijas sākumu, un tad arī varētu tomēr diezgan droši teikt, ka ar pandēmiju tiksim galā,” teica Levits.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā ignorēja valdības lēmumu divas nedēļas nepārskatīt Covid-19 ierobežojumus un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7.maija. Pret šādiem grozījumiem nobalsoja tikai koalīcijas politiķe Vita Anda Tērauda (AP). Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Kariņš, sakot, ka Saeima sākusi “iet savu individuālu ceļu”, un paužot neziņu, kādā veidā “noregulēsies” Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.

Attiecīgo priekšlikumu pēc būtības atsevišķi virzīja Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP) un atsevišķi arī parlamentārietis Ivars Zariņš (S).

No Saeimas lēmuma izriet, ka no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem būs atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.

Taču atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.

Iespējams, valdībai vēl būs jālemj par to, kādas būs šīs epidemioloģiskās drošības prasības. Iepriekš šādas prasības paredzēja ierobežotu cilvēku skaitu pie viena galdiņa, atstarpes starp galdiņiem un ierobežotu darba laiku.

Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādātais regulējums paredz, ka, atļaujot organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu ārā, pie viena galdiņa varētu apkalpot līdz četrām personām, vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.