Lauksaimnieku NVO savā starpā bez konkursa katru gadu sadala pusmiljonu eiro

Pievienot komentāru

Valsts kontrole (VK) jaunākajā revīzijas ziņojumā kritizē Zemkopības ministrijas necaurskatāmo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām – atsevišķas no tām baudot nesamērīgi lielu valsts finansiālo atbalstu.

Sevišķi kritika veltīta Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei.

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi pirms desmit gadiem izveidoja Zemkopības ministrija, lai nozares politikas veidošanā iesaistītu pašus zemniekus. Iepriekšējais ministrs Jānis Dūklavs izvēlējās tās deviņas nevalstiskās organizācijas un biedrības, ko iekļaut konsultatīvajā padomē. Pateicībā par darbu tajā šīs NVO no valsts katru gadu automātiski un bez konkursa savai darbībai saņem pusmiljonu eiro.

“Šis finansējums tiek piešķirts bez nekāda pamatojuma, bez nekādiem sagaidāmiem rezultatīvajiem rādītājiem,” norāda VK padomes locekle Inga Vilka.

VK ieskatā, Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome arī nepārstāvot visas nozares intereses. Tas esot svarīgi sevišķi tādēļ, ka padome laikā no 2015. gada ir lēmusi par 60 miljonu eiro sadali dažādu ārkārtas situāciju novēršanai no valsts un Eiropas Savienības (ES) budžeta. Turklāt padome iesaistīta lēmumu pieņemšanā, kurus projektus summās virs 10 miljoniem eiro atbalstīt vai noraidīt ES fondu apguvei. Konsultatīvā padome tiek saukta par nedemokrātisku, jo citas nevalstiskās organizācijas no malas nevarot tikt iekšā.

“Šāda situācija atgādina priviliģētu, slēgtu klubiņu, jo šie locekļi ir vienpersoniski ministra uzaicināti. Otrs, sabiedrība un sektors neredz, par ko ir spriests, lemts, jo protokoli sabiedrībai nav šobrīd pieejami,” saka Vilka.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, kas konsultatīvajā veidojumā pārstāv visvairāk biedrību, saka, – nekāda rotācija nav iespējama, jo vienkārši citu, alternatīvu biedrību, kas pārstāvētu tik plašas intereses, neesot.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs skaidro: “Bioloģiskā asociācija Latvijā ir tikai viena. Jauno zemnieku klubs mums ir tikai viens. Statūtu asociācija ir tikai viena. Pārtikas uzņēmumu federācija ir tikai viena. LOSP pārstāv vairāk nekā 60 organizācijas – otras tādas Latvijā nav. Kādu konkursu viņi te domā rīkot – es neesmu sapratis. Kooperatīvu asociācija mums arī ir tikai viena. Kādu rotāciju mēs varam veikt? Varbūt varam ielikt Slieku audzētāju asociāciju.”

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) gan tomēr sola rīkoties jau līdz gada beigām.

“Šīs padomes sastāvam jānodrošina, ka tas tiek regulāri pārskatīts. Jābūt skaidriem kritērijiem, pēc kā tad mēs šīs organizācijas esam uzņēmuši, kāpēc dažam ir vairāk pārstāvju, dažām mazāk. Neapšaubāmi, tas viss jāieliek šīs organizācijas darbības pamatā,” norāda Gerhards.

Vēl kritiku VK velta Medību saimniecības fondam, kas valsts piešķirto gada finansējumu 140 000 eiro apmērā izlietojot aizdomīgi.

“Lemj par šīm organizācijām septiņu cilvēku padome, kurā seši no tiem paši saņem to finansējumu. Te noteikti ir sadarbības risks – tu par mani, es par tevi. Ir pat gadījumi, kad balso par savējiem. Atskaitīšanās par paveikto ir pavisam miglaina, minimāla,” bilst Vilka.

VK iesniegusi zemkopības ministram 27 rekomendācijas, kā uzlabot situāciju.