Latvijas un Lietuvas prezidenti apņemas risināt jautājumu par abu valstu jūras robežlīgumu

Pievienot komentāru
Latvijas un Lietuvas prezidenti apņemas risināt jautājumu par abu valstu jūras robežlīgumu
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Baltijas valstu prezidentiem jātiekas biežāk, – uz to aicina jaunievēlētais Lietuvas prezidents Ģitans Nausēda, kurš darba vizītē apmeklē Latviju. Savukārt, runājot par divpusējām attiecībām, Latvijas un Lietuvas prezidenti cer, ka taps atrisināts jau 20 gadus iestrēgušais jūras robežlīgums.

Jaunais Lietuvas prezidents Nausēda amatā stājās 12. jūlijā, pilnvaras pārņemot no Daļas Grībauskaites, kas amatā bija 10 gadus. Šī Nausēdam ir otrā ārvalstu vizīte. Kā pirmo viņš apmeklēja Poliju.

Maijā notikušajās Lietuvas prezidents vēlēšanās Nausēda piedalījās kā neatkarīgais kandidāts. Vēlēšanu otrajā kārtā viņš ieguva teju divas trešdaļas balsu. Pirms tam viņš ilgus gadus bija Lietuvas “SEB bankas” priekšsēdētāja padomnieks. Līdzīgi kā Latvijas prezidents Egils Levits, arī Nausēda, stājoties amatā, kā galveno izcēla sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

Lietuvas prezidenta vizīte otrdien sākās ar tradicionālo ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, ko vēroja paprāvs skaits cilvēku. Laiku izbrīvēja arī Latvijā dzīvojošie lietuvieši.

Pēc tam abi prezidenti Rīgas pilī uzstājās ar kopīgu paziņojumu, kurā secināja, ka Baltijas valstu prezidentiem būtu jātiekas biežāk, lai pārrunātu kopīgi svarīgos jautājumus. Nausēda arī ierosināja šādās sarunās aicināt arī Polijas kolēģi.

“Mūsu tautas ir brāļi, un neviens to nevar noliegt. Lai gan mūsdienu pasaulē valda liela konkurence, joprojām esam tuvas tautas un ir vēlme pazīt vienam otru vēl labāk. Pēdējo reizi Baltijas valstu prezidenti satikās pirms četriem gadiem, šeit es nerunāju par tikšanās reizēm, kad ieradās, kāds nozīmīgs ārvalstu viesis. Domāju, ka jāatgriežas pie formāta, kad satiekamies regulāri,” norādīja Nausēda.

Savukārt Levits runāja par sadarbību enerģētikas jomā un apliecināja Latvijas labo gribu drīzumā atrisināt jautājumu par jūras robežlīgumu starp abām valstīm. Iepriekš noslēgtais, bet Latvijas puses neratificētais līgums radījis domstarpības par piekrastes šelfa sadali.

“Šis jautājums patiešām ir ieildzis, tas ir arī starptautisko tiesību jautājums. Domāju, ka abām pusēm ir laba griba šo jautājumu risināt,” pauda Levits.

Savukārt Nausēda norādīja: “Mēs esam gatavi parakstīt ekonomiskās sadarbības līgumu par naftas ieguvi ar nosacījumu, ka šis līgums, kas Lietuvā bija ratificēts, būtu ratificēts arī Latvijas Saeimā. Ceru, ka lēmumi tiks pieņemti.”

Līguma stāšanās spēkā iestrēgusi kopš 1999. gada. Galvenais strīdus iemesls ir iespējamās naftas iegulas, kuras varētu atrasties abu valstu robežlīnijas rajonā.