Latvijā veidos īpašu programmu skolotāju sagatavošanai; pedagoģisko kvalifikāciju varēs iegūt gada laikā

8 komentāri

Lai rosinātu jaunu profesionāļu kļūšanu par skolotājiem, valdība apstiprinājusi vēl nebijušu pedagogu sagatavošanas programmu.

Tā paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē, bet sapratis, ka īstais aicinājums ir skolotāja arods, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju. Pirmie 100 šādi sagatavotie skolotāji klases priekšā stāsies jau septembrī.

Lai sekmētu talantīgu un motivētu jaunu skolotāju ienākšanu skolās, vienlaikus risinot pedagogu trūkumu, Izglītības ministrija sadarbībā ar augstskolām un nodibinājumu “Iespējamā misija”  sagatavojusi īpašu skolotāju izglītības programmu. Februārī tiks izsludināta pieteikšanās uz 100 potenciālo skolotāju vakancēm. Meklēs cilvēkus ar augstāko izglītību, jomas profesionāļus, kuri darbojas ar izglītību nesaistītā nozarē, taču aicinājums ir kļūt par skolotāju.

“Gan šī programma, gan šī atbalsta sistēma mani rada pārliecību, ka mēs iegūsim jaunu, ambiciozu pedagogu paaudzi, kas būs ne tikai paraugs un iedvesmas avots, bet arī noteikti līdzvērtīgs spēlētājs mūsu jaunajai paaudzei,” norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Īpaši studiju programmas konkursam būs aicināti pieteikties to jomu speciālisti, kuru skolās trūkst visvairāk.

“Prioritārās jomas ir dabas zinātnes, matemātika un valodas. Bet skolas Latvijā jau sen runā, ka trūkst skolotāji jebkurā priekšmetā. Potenciāli tie būtu cilvēki, kas varētu mācīt fiziku, ķīmiju, baltu filoloģiju, krievu valodu un tādas jomas,” skaidro nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis.

Mācības viena gada skolotāju programmā sāksies vasarā, bet jau septembrī skolotājs stāsies klases priekšā  – četras dienas nedēļā mācīs skolēnus, bet divas dienas mācīsies pats, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.

“Mēs runājam par jomas cilvēkiem, kas, iespējams, augstāko izglītību ir ieguvuši 20 gadus atpakaļ. Viņi ir strādājuši, piemēram, par programmētāju pēdējos desmit gadus. Tad, lai satiktu bērnus septembrī, viņiem ir jābūt tam gataviem, tāpēc notiks vasaras mācības,” bilst Kravis.

Skolotāju arodbiedrība, lai arī kopumā šo projektu atbalsta, pirmdien valdību aicināja tā ieviešanu atlikt, taču bez panākumiem. Arodbiedrību uztrauc finansējuma sadalījums.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norāda: “Mēs esam pret izpildījumu, kas, mūsuprāt, ir visnotaļ alkatīgs. Jo, ja no trīs miljoniem, ko paredzēts izlietot trīs gados 300 pedagogu sagatavošanai, 1,3 miljoni tiek novirzīti komunikācijai. Saprotot, ka pieprasījums būs pēc šīm programmām, tad kamdēļ tāda nauda ir jāizlieto? Mēs uzskatām, ka šo naudu varēja izmantot skaitliski vairāk pedagogu sagatavošanai.”

Šobrīd par skolotāju Latvijā var kļūt, studējot četru gadu bakalaura programmā vai studējot divus gadus, ja bakalaura grāds ir iegūts citā nozarē.