Latvija pievienosies Starptautiskajai reliģijas brīvības aliansei

10 komentāri
Latvija pievienosies Starptautiskajai reliģijas brīvības aliansei
OKSANA DŽADANA, F64

Latvija pievienosies Starptautiskajai reliģijas brīvības aliansei, kuras dibināšana notiks Vašingtonā 5.februārī, sestdien Rīgā tiekoties ar Svētā Krēsla sekretāru attiecībām ar valstīm jeb “ārlietu ministru”, arhibīskapu Polu Ričardu Galageru, informējis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

“Latvija atbalsta starptautiskas iniciatīvas, kas vērstas uz reliģijas brīvības nostiprināšanu globālā mērogā un iestāšanos pret vajāšanām reliģiskās pārliecības dēļ. Latvija pievienosies Starptautiskajai reliģijas brīvības aliansei, jo Latvijas nacionālais tiesiskais regulējums un prakse atbilst alianses kritērijiem. Alianses darbība būs papildus aizsardzības instruments jau esošajiem starptautiskajiem mehānismiem ANO un citu organizāciju ietvaros,” sacījis Rinkēvičs.

Rinkēvičs un Galagers, kurš ir pirmais Svētā Krēsla “ārlietu ministrs”, kas ierodas vizītē Latvijā, pārrunājuši Latvijas un Svētā Krēsla divpusējo dialogu, sadarbību starptautiskajās organizācijās un aktuālos starptautisko attiecību jautājumus.

“2018.gadā notikusī pāvesta Franciska vizīte Latvijā apliecina, ka Svētais Krēsls vienmēr ir sapratis un novērtējis mūsu reģiona vajadzības, tostarp politiskās un garīgās. Piemēram, Latvija ir pateicīga par stingro Svētā Krēsla politiku, vienmēr atbalstot Latviju un visus Latvijas valsts okupācijas gadus neatzīstot tās inkorporāciju PSRS,” akcentējis Rinkēvičs.

Latvijas ministrs pauda nostāju, ka Latvija vēlas strādāt pie globāli aktuālām tēmām, piemēram, ilgtspējīga un sociāli atbildīga attīstība, izglītības un tās politikas nozīme Eiropas nākotnes kontekstā, digitalizācijas ietekme uz sabiedrību, klimats un multilaterālisms, ko par nozīmīgām atzīst arī Svētais Krēsls. “Mēs redzam aktīvu Svētā Krēsla iesaisti aktuālās diskusijās starptautiskajās organizācijās, t.sk., ANO par klimata pārmaiņām, migrācijas jautājumiem, konfliktu novēršanu,” paudis Latvijas ārlietu ministrs.

Puses pārrunājušas arī drošības situāciju reģionā, īpaši situāciju Ukrainā. Ministrs atzinīgi novērtējis Normandijas samitā panākto apņemšanos stabilizēt situāciju konflikta zonā un 2019. gada 29. decembrī notikušo gūstekņu apmaiņu.

“Ir jāstrādā pie Minskas vienošanos politisko nosacījumu praktiskas ieviešanas, pie vietējo vēlēšanu, robežkontroles nodošanas Ukrainai, kā arī Doņeckas un Luhanskas statusa likuma jautājumiem. Ceram, ka Krievija turpmāk konstruktīvāk iesaistīsies Krievijas-Ukrainas konflikta noregulējuma politisko nosacījumu izpildē. Latvija nekad neatzīs pretlikumīgo Krimas aneksiju. Neskatoties uz izaicinājumam ar kuriem saskaras Ukraina, tā ir sasniegusi nozīmīgu progresu reformu ieviešanā. Svarīgi, lai Ukrainas sasniegtais reformu ieviešanā ir neatgriezenisks, it īpaši, korupcijas apkarošanas un tieslietu jomā,” teicis Rinkēvičs.

Tikšanās laikā puses arī apmainījās viedokļiem par ekumenismu, sakrālā mantojuma saglabāšanu un Romas katoļu baznīcas Latvijā sadarbību ar Latvijas valsti.

Arhibīskaps Galagers ir dzimis 1954.gadā Liverpūlē. Amatā atrodas kopš 2014.gada 8.novembra, taču Svētā Krēsla ārlietu dienestā strādājot kopš 1984.gada.
10 komentāri