Latkovskis: Autoratlīdzības jāaizstāj ar pilntiesīgiem darba līgumiem žurnālistiem

1 komentārs
Latkovskis: Autoratlīdzības jāaizstāj ar pilntiesīgiem darba līgumiem žurnālistiem
ZANE BITERE, LETA

Turpinās diskusijas par plānotajām izmaiņām televīzijas kanālos, par kurām TV3 un LNT īpašnieki pavēstīja pagājušonedēļ. Mediju uzraugi gatavojas likt šķēršļus LNT reorganizācijai, tikmēr žurnālistu profesionālās organizācijas atkārto to, kas ticis runāts jau labi sen, bet nekad nav valstiskā līmenī atrisināts – par žurnālistu sociālo neaizsargātību.

Kanāla LNT plānotā slēgšana piesaistījusi politiķu uzmanību, jo esot nopietnas bažas par Latvijas mediju kultūrtelpas izzušanu. “Jaunā Vienotība” otrdien uz tikšanos aicināja Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvjus un mediju uzraugu. Pēdējie paziņoja, ka LNT pārtapšana par sieviešu auditorijai paredzētu kanālu “TV3 life” nav iespējama, jo tas pārkāptu  LNT kanālam izsniegtās apraides atļaujas pamatnosacījumus.

“Programmas formāts nav maināms, vispārējs kanāls nevar būt šauras nišas programma. Tam ir jāatbilst kritērijiem, kas ir jāatbilst vispārējai programmai, kas ir maksimāla plašai auditorijai, paredzēta programma ar maksimāli plašu saturu,” norādīja NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

Līdz ar to, ja LNT, kā plānots, 2.decembrī reorganizē, uz TV3 pārceļot lielāko daļu pašu ražotā satura, tā īpašnieks riskē ar nopietnām sekām.

“Es ticu, ka “All Media Baltic” ievēros šo likumdošanu, taču bargākais sods var būt licences atņemšana, ja netiek ievēroti programmas pamatnosacījumi,” skaidro Āboliņš.

“All Media Baltics” vadītājs Kristians Antings gan uzsver, ka NEPLP iesniegti divi iespējamie scenāriji. Ja LNT nevarēs reorganizēt, uzņēmums lūdz  apraides atļauju anulēt un izveidot citu.

“Atkarībā no tā, kuru no opcijām padome izvēlēsies atzīt par labu esam, par ko mēs ar NEPLP runāsim rīt, mēs izvēlēsimies labāko risinājumu. Taču viens ir pilnīgi skaidrs, mēs kā kompānija neplānojam darīt neko, kas nebūtu paredzēts esošajā regulējumā vai likumos,” norāda Antings.

Tāpat tika uzsvērts, ka kompānija neplānojot atteikties no plāna pievienot LNT TV3 ziņu dienestam. Tikmēr no sanākušajiem žurnālistiem izskanēja bažas, ka situāciju var izmantot spēki, kas nav ieinteresēti spēcīgā, neatkarīgā žurnālistikā. Par to liecina jaunā ziņu dienesta izveide, bet nav skaidrības, kas to vadīs.

“Process, kas šobrīd notiek koncernā ir vienkārši nepārskatāms, pilnīgi nav saprotams, kurš pieņem lēmumus un galvenais – kāpēc tādus pieņem, jo to noteikti var izdarīt daudz labāk un sakarīgāk,” pauž Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiģa.

Tikmēr “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis pauda satraukumu, ka žurnālisti, kuri zaudēs darbu, ir sociāli neaizsargāti.

“To, ko mēs gribējām saprast, kādi soļi ir jāsper šeit, un tas ļoti sakrīt ar koalīcijas partiju iecerēto nodokļu reformu. Mēs uzskatām, ka pakāpeniski ir jāpāriet no autortiesībām uz pilntiesīgiem darba līgumiem,” teica Latkovskis.

Jau nākamnedēļ “Jaunā Vienotība” iecerējusi tikties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai spriestu, kādas varētu būt nepieciešamās izmaiņas likumos, lai nepieļaut autoratlīdzību izmaksu, vienā darbavietā ilgstoši nodarbinātajiem.