Lai gan Rīgas dome vēl nav atlaista, parādījušās priekšvēlēšanu reklāmas

3 komentāri

Vēl pat nav zināms, kad tieši būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, taču viena no partijām, kas ļoti aktīvi jau sākusi priekšvēlēšanu kampaņu ar vides un radio reklāmām, ir “Attīstībai/Par!”.

Tas esot starta šāviens, lai rīdzinieki iepazītu lielai daļai nezināmo Rīgas mēra amata kandidātu. Cik daudz naudas partija šobrīd tērē politiskajās reklāmās, “Attīstībai/Par!” vēl nezināja teikt.

“Tas būtu ļoti bezatbildīgi pret pašiem rīdziniekiem, ja partijas sēdētu, rokas klēpī salikušas, un teiktu, – redziet, reitingi jau visu rāda – “Saskaņa” opozīcijā, pārējie pozīcijā. Es domāju, ka cīņa būs smaga, un ir tikai godīgi un pareizi, ka mēs jau laikus sākam informēt cilvēkus par savām idejām, jo šis brīdis starp lēmumu un vēlēšanām var būt ļoti īss,” saka Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume skaidro, – vēl šobrīd partijas var sevi reklamēt, cik vēlas, bez finanšu ierobežojumiem, jo aģitācijas periods nav oficiāli sācies.

“Ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu periods sāksies no tās dienas, kad vēlēšanas izsludinātas. No tās dienas tad spēkā stāsies limiti, cik katrs politiskais spēks drīkst tērēt šajās vēlēšanās. Tāds brīdis vēl nav pienācis, līdz ar to nekādu ierobežojumu sevi reklamēt nav,” skaidro Straume.

Šo brīvo laiku Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība (NA) gan neizmanto, jo notiek savstarpējās pārrunas, kā vispār startēt vēlēšanās – apvienojoties partiju blokā vai tomēr individuāli. JKP par to paziņos pēc kongresa 22. februārī. Šobrīd aktivitātes neizvērš, jo neesot korekti.

JKP Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Ozols norāda: “Ir loģiski uzsākt kampaņu tad, kad ir skaidrs notikums, kas liek uzsākt kampaņu, tātad – ir izsludinātas vēlēšanas. Manuprāt, kampaņas sākums ir brīdis, kad pieņemts likums par vēlēšanu rīkošanu.”

Tieši tādēļ arī vēl “Jaunā Vienotība” nav iezīmējusi, cik viņi varētu atvēlēt priekšvēlēšanu aģitācijai.

Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) saka: “Te ir ļoti atkarīgs, vai mēs ejam trijatā kā apvienība vai atsevišķi. Ja trijatā, tad izmaksas dalās uz trīs, un tad tās ir citas izmaksas. Pirms nav pieņemts lēmums, tā aplēst ir grūti.”

“Gods kalpot Rīgai” (GKR) mēra kandidāts, šā brīža domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, akcentē, – viņa partijas valde vēl neesot lēmusi par reklāmas kampaņas sākumu. “Mūsu partija ir saimnieciska partija, pilsētas partija, un mums nepiestāv runāt ar populismu, solīt to, ko nevaram izdarīt. Tā būs konkrēta rīcība, ko pēc tam jebkurš rīdzinieks varēs pārbaudīt,” norāda Burovs.

Saskaņā ar Politisko organizāciju finansēšanas likumu par izmaksājamo valsts budžeta finansējuma apmēru desmit politiskajām partijām un to apvienībām uz četriem gadiem visvairāk līdzekļu, kas pārsniedz pusmiljonu eiro, ir partijai “Saskaņa”, “KPV LV”, JKP, “Attīstībai/Par!” un NA. Tikmēr partijai “Latvijas Krievu Savienība” (LKS), ja tā izdomās startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, būs problemātiski izvērst aģitāciju. Valsts tai nevar pārskaitīt partijas finansējumu, jo visas Latvijas bankas atsakās LKS atvērt kontu.