Kultūras ministrs: Krīze Latvijas Radio ir tikai aisberga redzamā daļa

Pievienot komentāru
Kultūras ministrs: Krīze Latvijas Radio ir tikai aisberga redzamā daļa
EDIJS PĀLENS, LETA

Mediju nozarē Latvijā ir krīze, un par nozari atbildīgās amatpersonas uzskata, ka finansējuma palielinājums sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešams. Taču veicamas arī vairākas nozarei svarīgas reformas, piemēram, sabiedrisko mediju apvienošana un aiziešana no reklāmas tirgus.

Tomēr joprojām nav skaidrs, vai šīm pārmaiņām tiks atrasts nepieciešamais finansējums, un vai reformas atbalstīs paši mediji.

Nedēļas sākumā Latvijas Radio Ziņu dienesta darbinieki no kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) saņēma cerību raisošu paziņojumu, ka jau šonedēļ valdība varētu lemt par līdzekļu piešķiršanu algu palielināšanai.

“Es noteikti būšu atbalstošs. Turklāt es aicināšu savus kolēģus ministrus apzināties, ka mediji ir ļoti plaša joma, un tā ir joma, kas šobrīd ir valsts drošības jautājums,” norādīja Puntulis.

Taču otrdien jautājums netika skatīts ne valdības sēdē, ne sadarbības sanāksmē, vairojot jau tā lielo neziņu sabiedriskajā radio. Lai pārspriestu krīzi mediju nozarē, Puntulis ceturtdien bija aicināts uz Rīgas pili pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Egila Levita. Pēc tās Puntulis atzina, ka naudu radio darbiniekiem tomēr solīt nevarot.

“Man nav nekādu tiesību to solīt, pirms es neesmu saņēmis no NEPLP lūgumu ar šo jautājumu vērsties Ministru kabinetā. Ja NEPLP ar šādu lūgumu vērsīsies pie manis pēc pirmdienas sarunām, tad jā, – es, protams, to darīšu un ar viss lielāko prieku aizstāvēšu,” pauda Puntulis.

Pirmdien paredzēta pirmā tikšanās starp Latvijas Radio ziņu dienestu, uzņēmuma valdi, kurai žurnālisti izteikuši neuzticību, mediju padomes locekļiem un īpaši krīzes situācijai algotu mediatoru. Vēlmi piedalīties sanāksmē izteicis arī Puntulis. Pēc tās arī būšot skaidrs, vai un cik lielā mērā valdībai tiks lūgts piešķirt līdzekļus žurnālistu algu celšanai.

Puntulis gan atzina, ka krīze Latvijas Radio ir tikai aisberga redzamā daļa. Viņš esot vienisprātis ar Valsts prezidentu, ka nepieciešams rast ilgtspējīgu finansējuma modeli, tāpēc sola aizstāvēt septiņu miljonu piešķiršanu sabiedrisko mediju izejai no reklāmas tirgus.

Visticamāk gan, lai saņemtu līdzekļus, sabiedriskajiem medijiem būs jāpalielina vēlme reformēties, kas citiem vārdiem nozīmē Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un portālā “lsm.lv” apvienošanu.

“Būtu ideāli, ja sabiedriskie mediji tiktu apvienoti un apvienošanas rezultātā, pirmkārt, viņiem paliktu vairāk resursu un, otrkārt, iegūtu lielāku ražošanas jaudu. Es saprotu, ka tur ir cilvēciskā kaisle par redaktoru daudzumu, par valdes priekšsēdētāju daudzumu un galveno grāmatvežu daudzumu, bet tā cilvēciskā kaisle būs jāpārvar,” pauž Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”).

Šobrīd gan joprojām nav skaidrs, cik daudz papildu līdzekļu nākamgad varēs pārdalīt, no kā lielā mērā būs atkarīga ne tikai mediju, bet daudzu citu jomu pieprasījumu realizācija.