Krīze koalīcijā: tiek prognozētas plašas izmaiņas valdības sastāvā

6 komentāri

Jebkuram ministram varētu būt iemesls uztraukties par savu portfeli. Tā spriež politikas zinātāji, komentējot gaidāmās izmaiņas valdības amatu sadalījumā. Tiek prognozēts, ka koalīcijas partneru sarunas, kas atliktas pēc pašvaldību vēlēšanām, varētu novest pie plašām izmaiņām valdības sastāvā.

Pēc tam, kad amatu nācās zaudēt ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA), premjers Krišjānis Kariņš (JV) bija apņēmies iespējami ātri tikt skaidrībā, kurš turpmāk vadīs Ekonomikas ministriju. Tomēr pirmdien sarunas par amatu nolēma atlikt uz trīs nedēļām, kad būs noslēgušās pašvaldību vēlēšanās.

Premjera arguments, ka portfeļus nevajag dalīt priekšvēlēšanu cīņu karstumā, neiztur kritiku, saka TV3 Ziņu aptaujātie politologi. Koalīcijas partneri gluži vienkārši nespēj ne par ko vienoties, tāpēc notiek laika vilkšana, norāda Iveta Kažoka.

“Tā situācija ir pietiekami duļķaina. Partiju intereses arī ir pietiekami duļķainas. Viens no pašreizējā premjera Kariņa talantiem ir Eiropas Savienības tipiskā stratēģija un taktika šādās situācijās. Proti, ja tu nevari atrisināt problēmu, tu vienkārši to bundžiņu aizsper tālāk uz labākiem laikiem un tā turpini katru reizi, kad tu tiec līdz tai bundžiņai,” saka Kažoka.

Turklāt, kā prognozē SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kopš tika pieļauts, ka Vitenbergs maina partiju, kas viņam maksāja amatu, runa vairs nav tikai par vienu portfeli. Viņš prognozē daudz plašākas izmaiņas valdības sastāvā: “Tajā mirklī tika pieļauta fatāla kļūda un tika atvērta, zināmā mērā, Pandoras lāde, jo tajā mirklī bija skaidrs, ka visi amati būs “uz galda”. To nevarēs saturēt viena amata robežās. Jebkuram ministram varētu būt iemesls uztraukties par savu portfeli.”

Viņam pievienojas politoloģes Ilga Kreituse, kuras vērtējumā Vitenbergu izmantoja, lai censtos panākt izmaiņas arī citu ministriju vadībā: “Jautājums ir daudz dziļāks, kāpēc vispār tika izveidota šī krīze. Un kādi vēl var būt iekšējie pārdalījumi. Un nebūt tas nav Vitenberga kungs, kas ir izraisījis šo krīzi. Viņu izmantoja kā, es gribētu teikt, politikā maz pieredzējušu cilvēku, kurš samulsa no piedāvājuma, lāga nesaprazdams, kādu viņš izsauks tālāko reakciju. Izmantoja Vitenberga kungu kā tādu smilšu graudiņu, lai tas pulkstenis apstātos.”

Runājot par to, kurš ir visienteresētākais pārskatīt visu portfeļu sadalījumu, politologi rāda vienas partijas virzienā.

“(TV3: Kas tad varētu būt tas krīzes patiesais izraisītājs jūsuprāt?) Es domāju, ka tās ir iekšējās pretrunas, kas veidojas arī starp JKP un premjeru,” uzskata Kreituse.

“Ir skaidrs, ka šobrīd ir viena politiskā partija, kas ir ieinteresēta kaut kādās būtiskās pārmaiņās, skatoties uz saviem reitingiem un arī skatoties uz savu lomu valdībā, un tā ir Jaunā konservatīvā partija. Proti, tā vēlētos kaut kādu citu valdības modeli, varbūt pašai vadīt valdību,” norāda Kažoka.

Eksperti gan šaubās, vai turpmāko spēku samēru valdībā varētu ietekmēt koalīcijas partiju sniegums vēlēšanās 5. jūnijā.

“Es, godīgi sakot, neatceros nevienas pašvaldību vēlēšanas, kas fundamentāli būtu ietekmējušas valdības stabilitāti vai valdības spēku samērus iekšējos,” stāsta Rajevskis.

“Manuprāt, tā spriedze nemazināsies atkarībā no tā, kādi būs pašvaldību vēlēšanu rezultāti,” saka Kažoka.

Tikmēr atsevišķi politiķi kuluāros jau sākuši spriest, ka izmaiņas valdībā tomēr varētu notikt arī straujāk, nemaz nesagaidot vēlēšanas. Krīzi koalīcijā vēl vairāk padziļinājis Saeimas ceturtdienas lēmums pasaules čempionātu hokejā skatītājiem atļaut vērot klātienē.

Ignorējot koalīcijas disciplīnu, apejot valdību un neklausot mediķu brīdinājumus, šāda lēmuma pieņemšanu panāca “jaunie konservatīvie”, bloķējoties ar opozīciju.

6 komentāri