Krabju bizness un OIK apturēšana – saruna ar “KPV LV” deputātu Didzi Šmitu, kurš grasās kļūt par ekonomikas ministru

1 komentārs

TV3 Ziņas šonedēļ iepazīstina ar topošās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības ministriem – politikas jaunpienācējiem.

Šoreiz plašāka saruna ar “KPV LV” pārstāvi Didzi Šmitu, kurš grasās kļūt par ekonomikas ministru. Viņš nāk ar lozungu atbrīvot Latvijas elektrības patērētājus no tā dēvētā OIK sloga, bet arī pašam Šmitam ir saites ar aizdomīgu biznesu, kura patiesos labuma guvējus viņš neatklāj.

Lai arī Didzis Šmits pirmoreiz ievēlēts Saeimā un kandidē uz ekonomikas ministra amatu, viņu nevar saukt par iesācēju politikā. Iepriekšējā desmitgadē viņš bija “Jaunā laika” preses sekretārs, vēlāk darbojies Arta Pabrika, Sandras Kalnietes un Riharda Pīka ministru birojos. Viņš arī dibināja īsu brīdi eksistējušo partiju “Jaunlatvija”. Šmitam ir arī diplomātiskā pieredze, viņš ir vadījis televīzijas raidījumu. Taču lielāku atpazīstamību iemantoja, lobējot zivju pārstrādātāju intereses. Šmits to dara kopš 2006. gada, kad Eiropas Komisija (EK) gribēja aizliegt kūpināt šprotes un vēlāk arī gaļas izstrādājumus pēc tradicionālām metodēm.

Didzis Šmits
ekonomikas ministra amata kandidāts (“KPV LV”)

Tā kā man ir liela pieredze darbā ar EK panākt lēmumus, un, ja man kāds saka, ka tur kaut ko nevar izdarīt, esmu dziļi citā pārliecībā. Kad es sāku ar šo regulu strādāt, mēs bijām vieni pret visiem. Bet beidzām šo stāstu ar to, ka mums bija vairākums, un EK bija spiesta ar mums rēķināties, un mēs esam vienīgā valsts ES, kurai ir izņēmums, nosakot mūsu produktam citu normu.

Pēdējos gados Šmits aktīvi lobējis ne vairs zivju, bet krabju ķērāju intereses. Ar to saistīts līdz šim lielākais skandāls, kurā viņš iesaistīts. Diviem Šmita pārstāvētajiem uzņēmumiem, kas peld zem Latvijas karoga, Norvēģija neļāva zvejot sniega krabjus Barenca jūra. Izcēlās starptautisks skandāls, bet Latvijas valsts iesaistījusies tiesvedībā. Skandināvu presē šogad parādījās ziņas, ka kuģu apkalpe, kuru pārsvarā veido ukraiņi, strādā necilvēcīgos apstākļos, bet viens jūrnieks aizgājis bojā, ģimenei par to nesaņemot kompensāciju. Šmits apgalvo, ka notiekošais ir norvēģu pasūtīta kampaņa, taču neatklāj, kas ir viņa pārstāvētā uzņēmuma “Baltjūras serviss” patiesie labuma guvēji, divi no kuriem divi ir Krievijas pilsoņi.

Didzis Šmits
ekonomikas ministra amata kandidāts (“KPV LV”)

Kas tie par Krievijas pilsoņiem? Lietuvas akciju sabiedrība ir slēpta, man šie cilvēki ir zināmi, man nav tiesības viņus šobrīd saukt. Es pārstāvu Latvijas kompānijas, kuras brauc ar Latvijas karogiem, kurām licences ir izsniegusi Latvijas valsts. Kāda starpība, kam tās pieder? Piena kombināts arī pieder Krievijas pilsonim. Tie nav norvēģi, kam viss jāzina. Latvijas valdībai ir visa informācija, kas kam pieder.

Pēdējā laikā Krievijas medijos ir pāradījušās publikācijas, kas liecina, ka krabju biznesā iesaistīta organizētā noziedzība. Šmits gan uzsver, ka Latvijā reģistrētajam biznesam ar to nav nekāda sakara. Faktu, ka krabju ķērāju SIA oficiāli reģistrēti pāris darbinieki, bet nodokļos samaksātas nelielas summas, Šmits skaidro ar norvēģu pretdarbību, kas biznesu apturējis.

Viņš gan ir apņēmības pilns turpināt cīņu par Latvijas uzņēmēju iespējām ķert krabjus, kas esot miljardu bizness. Vienlaikus viņš pauž apņēmību līdz aprīlim Latvijā apturēt citu miljardus apgrozošu biznesu. Taču pirms atklāt detaļas, kā notiks atteikšanās no elektrības obligāto iepirkuma komponentes, esot jāvienojas ar premjeru Kariņu, ka kopš 2007. gada sniegtais atbalsts zaļajai enerģijai bijis pretlikumīgs.

“Ja mums ir vienāds skatījums par tiesiskumu šajā periodā, tad mēs varam atcelt atbalstu pat ātrāk neka 31. martā. Šī ir bijusi sabiedrisko līdzekļu izkrāpšana sevišķi lielos apmēros. Ja man kāds saka, ka viņš kaut ko attiesās, OK, nāciet šurp, mums ir pretpasības par visu šo periodu,” norāda Šmits.

Šmits uzskata, ka OIK vietā nekādas citas subsīdijas zaļās enerģijas ražotājiem neesot jārada, jo Latvija nav tik bagāta valsts.

1 komentārs