Koalīcija vērtēs iespēju nākamgad paredzēt 500 000 eiro komercmediju atbalstam

Pievienot komentāru

Valdošo partiju koalīcija pirmdien vienojusies, ka priekšlikumus nākamā gada budžeta likumprojektam varēs virzīt tikai koalīcija kopīgi, nevis to veidojošo partiju Saeimas frakcijas.

Viens no priekšlikumiem, par ko politiķi sola spriest jau nākamnedēļ, ir informatīvās telpas stiprināšana jeb iespēja nākamā gada budžetā rast 500 000 eiro vietējā satura veidošanai komerciālajos medijos.

Mediji jau ilgstoši ceļ trauksmi par krīzi nozarē un par finansējuma trūkumu vietējā satura veidošanai. Reaģējot uz medijus pārstāvošās Latvijas Raidorganizāciju asociācijas aicinājumu, – Nacionālā apvienība pirmdien vērsās pie koalīcijas partneriem ar priekšlikumu rast iespēju atvēlēt finansējumu no valsts budžeta vietējā satura veidošanai arī komercmedijos.

“VL-TB/LNNK” Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars norādīja: “Es domāju, ka atbildīgas valdības uzdevums ir sekot līdzi arī notikumiem pasaulē un skatīties, ka pašlaik kaimiņvalsts, kuras intereses informatīvajā telpa ne vienmēr sakrīt ar Latvijas interesēm, iegulda fantastiskus līdzekļus savas informatīvās telpas, es gribētu teikt, – propagandas telpas, stiprināšanai. Un šajos apstākļos rūpēties par papildus līdzekļiem vietējā satura radīšanai, es uzskatu, ka tai ir jābūt prioritātei, kas jādefinē kā nacionālās drošības prioritāte.”

Informatīvās telpas aizsardzība ir viena no nacionālās drošības prioritātēm – tas apstiprināts arī nacionālās drošības koncepcijā. Turklāt, ņemot vērā to, ka kaimiņvalsts Krievija savos propagandas un dezinformācijas medijos nākamgad investēs par 300 miljoniem eiro vairāk naudas līdzekļu nekā šogad, sasniedzot 1,3 miljardus eiro, Latvijas valdībai būtu jārod līdzekļi arī komerciālo mediju atbalstam, – tā uzskata arī “Attīstībai/Par!” politiķi, tomēr līdz šim jautājums par komercmedijiem valdībā neesot apspriests.

“Man jāatzīst, ka jautājums par komercmedijiem nav budžeta sarunās līdz šim figurējis. Tai pašā laikā skaidri saprotot, ka informatīvo telpu veido visi plašsaziņas līdzekļi un ka satura veidošanai būtu papildu līdzekļu būs pieejami, budžets ir iesniegts, un ir jāskatās, vai līdz otram lasījumam kādas izmaiņas ir iespējamas, par to būs jādiskutē,” pauda “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Medijus pārstāvošā Raidorganizāciju asociācija brīdinājusi amatpersonas, ka informatīvajā telpā ir izveidojusies krīze. Ja nākamā gada budžetā ir paredzēts krietni palielināt sabiedrisko mediju finansējumu, – koncepcija par to, kā atbalstīt satura veidošanu komerciālajos medijos, nav. Koalīcijas politiķi pirmdien apņēmās diskutēt par iespēju nākamgad tomēr rast iespēju arī komercmedijiem vietējā satura ražošanai atvēlēt 500 000 eiro.

“Labā ziņa ir tā, ka mēs ne no viena koalīcijas partnera nedzirdējām noraidījumu šai idejai, nebija arī ļoti cieta “jā”, bet mēs arī saprotam, ka šie jautājumi ir jāapspriež frakcijas cilvēkiem ar partiju valdēm, un mēs esam optimistiski, ka mēs par to varētu vienoties,” norādīja Dzintars.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) pauda: “Ir jābūt nodefinējumiem mērķiem, pēc kuriem mediji var kvalificēties šim atbalstam, jo turpināt to praksi, kā mēs esam darījuši citās nozarēs, proti, veselības aprūpē vai izglītībā, – ierobežotos līdzekļus izsmērēt plānā kārtā, lai formāli kādam sniegtu atbalstu, kas kādreiz pagarina agoniju – tātad kritēriji, un principā šis ir atbalstāms.”

Gala lēmumu par šo jautājumu koalīcija sola pieņemt nākamnedēļ, tāpat politiķi nesniedza atbildi, kur tieši varētu rast šos 500 000 eiro vietējā satura ražošanas finansēšanai.

“Vienošanās par šādu priekšlikumu nav, mēs esam lēmuši skatīt šos jautājumus nākamās nedēļas laikā,” skaidro “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Tikmēr Latvijas Raidorganizāciju asociācija vērusies ar aicinājumu pie atbildīgajām Saeimas komisijām, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kā arī Kultūras ministrijas ar aicinājumu izprast Latvijas informatīvās telpas apdraudējuma nopietnību un tās stiprināšanā iesaistīt arī komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, paredzot finansējumu sabiedrisko svarīga satura veidošanai tajos vismaz 1,1 miljonu eiro.