Kariņš piedāvā tomēr saglabāt Koalīcijas padomi

6 komentāri
Kariņš piedāvā tomēr saglabāt Koalīcijas padomi
EVIJA TRIFANOVA, LETA

”Sadarbības un koordinētas rīcības nodrošināšanai” Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības piecu sadarbības partneru līguma projektā ir piedāvāts saglabāt Koalīcijas padomi jeb Sadarbības padomi, ko pirms vēlēšanām likvidēt solīja partija ”KPV LV”.

Par to liecina valdības Sadarbības līguma projekts, kas nonācis LNT Ziņu rīcībā. Par šo līgumu, kā arī valdības deklarāciju, piektdien diskutē pārstāvji no pieciem politiskajiem spēkiem, kas cenšas veidot Kariņa potenciālo valdību – ”Jaunās Vienotības” (JV), Jaunās konservatīvās partijas, ”Attīstībai/Par!”, Nacionālās apvienības un ”KPV LV”.

Koalīcijas padomei arī nav mainīts nosaukums. Kariņa piedāvātajā Sadarbības līguma projektā tā ir dēvēta par Sadarbības padomi – tieši tāpat kā Māra Kučinska, Laimdotas Straujumas un Valda Dombrovska valdību sadarbības līgumos.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis LNT Ziņām gan skaidroja, ka šīs Sadarbības padomes sēdes vairs nebūs tādas kā agrāk – tajās vairs nelems ”lielos, politiskos” jautājumus, bet tikai operatīvi izskatīs Saeimas un Ministru kabineta darbakārtību. Savukārt ”lielos, politiskos” jautājumus plānots lemt Attīstības komitejā, kuru darbs notiktu konkrētu ministru vadībā, skaidroja Latkovskis.

Sadarbības līguma projektā norādīts: ”Lai izskatītu jaunas politiskas iniciatīvas vai nozaru reformas, par kuru īstenošanas mehānismiem Sadarbības partneru vidū nav vienprātības, Ministru prezidents var veidot Attīstības komiteju. Attīstības komitejas darbu reglamentē Sadarbības partneru apstiprināts nolikums”.

Kariņa piedāvātajā projektā norādīts, ka ”Sadarbības padomes sēdēs tiek diskutēti jautājumi, kuri ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai arī jautājumi, kuru izskatīšanu Sadarbības padomes sēdēs pieprasa Ministru prezidents vai kāds no sadarbības partneriem”.

Līguma projektā paredzēts Sadarbības padomes sēdes sasaukt pirms Ministru kabineta sēdēm, taču ne retāk kā vienu reizi nedēļā.

No līguma teksta arī izriet, ka joprojām Sadarbības padomē varēs piedalīties arī neievēlētas personas. ”Sadarbības padomes sēdēs pēc Ministru prezidenta vai Sadarbības partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, Ministru prezidenta padomnieki, ministru padomnieki un sadarbības partneru aicinātās personas.”

Sadarbības padomes sēdes vadītu Ministru prezidents.

Projektā arī norādīts, ka Sadarbības padomes sēdēs lēmumus pieņemtu ar Sadarbības partneru balsu vairākumu.

Tomēr tikai un vienīgi pēc vienprātības principa Sadarbības padomē varētu izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par grozījumiem Pilsonības likumā, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī tādus grozījumus likumos, kas regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju vai ir pretrunā ar valsts eiroatlantiskā kursa nemainību.

Tāpat koalīcijas līgumā aizliegts atbalstīt opozīcijas priekšlikumus bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē.

Ar Kučinska valdības Sadarbības līgumu var iepazīties šeit. Tajā Sadarbības padomes jeb koalīcijas padomes funkcionēšana ir aprakstīta ļoti līdzīgi piedāvātajā Kariņa valdības līgumā.

Savukārt ”KPV LV” priekšvēlēšanu programmā pats pirmais punkts izteikts šādi: ”Likvidēt Koalīcijas padomi, jo Latvijas pārvaldību nevar uzticēt pelēkajiem kardināliem”.