Kariņš: Neesam nožēlojuši iestāšanos Eiropas Savienībā

14 komentāri

Trešdien, 17. aprīlī, Eiropas Parlamenta (EP) pēdējā sesijā pirms vēlēšanām ar savu vīziju par Eiropas nākotni uzstājās Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Uzstāšanās EP Kariņam sniedza labu iespēju pievērst Eiropas uzmanību tiem jautājumiem, kas interesē tieši Latviju. Šajā gadījumā daudz laika Kariņš veltīja brīdinājumiem par Krievijas radītajiem draudiem, kā arī nākamā Eiropas Savienības (ES) budžeta jautājumiem. Pēc uzrunas notika arī debates, kurās Latvijas premjeram nācās uzklausīt arī vienu otru kritiskāku vārdu.

Latvijas premjers ir 20. Eiropas līderis, kurš ar eiroparlamentāriešiem debatējis par Eiropas nākotni. Kā bija sagaidāms, klausīties Kariņa runu klātienē bija ieradušies mazākā daļa Eiroparlamenta deputātu. Visvairāk klausītāju bija no Eiropas Tautas partijas frakcijas, kurā darbojās arī pats Kariņš, kad viņš strādāja Eiroparlamentā.

“Es varu savas valsts vārdā teikt, – pievienošanos Eiropas Savienībai mēs neesam nožēlojuši nevienu pašu dienu,” pauda Kariņš.

Kariņš norādīja, ka nepieciešams stiprināt Eiropas vienoto tirgu un ārējās robežas. Tāpat arī jāstrādā pie ES drošības jautājumiem. Runājot par Krievijas draudiem, Kariņš uzsvēra, ka mūsdienās tie galvenokārt ir saistīti ar Krievijas izplatītajiem meliem un bezinformāciju plašsaziņas līdzekļos.

“No kurienes nāk šis arguments, ka vakcinācija noved pie autisma? Šai informācijai var izsekot, – tā nāk no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Imigrācija, imigrācijas debates, aiz tās arī ir Krievija. “Brexit” arī tur tā iesaistīts. Mums ir arī šis viedoklis visā Austrumeiropā, ka Džordžs Soross ir kaut kāds briesmīgs cilvēks, kurš apdraud mūsu dzīvesveidu. Tas viss nāk no viena avota,” norādīja Kariņš.

Jautājumā par imigrāciju Kariņš centās atrast zelta vidusceļu, norādot, ka ir jāstiprina Eiropas ārējās robežas, bet vienlaikus vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies pārcelties uz dzīvi Eiropā, tāpēc nepieciešams viņus labāk integrēt eiropiešu sabiedrībās. Šādas nostājas kritiķi atradās gan kreisajā parlamenta flangā, no kura izskanēja pārmetumi Latvijai par nevēlēšanos uzņemt patvēruma meklētājus, gan labējā parlamenta flangā.

EP Nāciju un brīvības Eiropas grupas līdzpriekšsēdētājs Nikolass Bejs pauda: “Jūs teicāt par imigrāciju, ka nav risinājuma, ka neko nevar darīt lietas labā. Bet tā nav taisnība. Realitāte ir tāda, ka mums tam ir risinājums. Salvīni kungs Itālijā to pierāda katru dienu.”

Pārmetumi izskanēja par lielo nepilsoņu skaitu Latvijā.

“Mēs ticam, ka Latvija ir pietiekami spēcīga, lai vairs nepieļautu to, ka vairāk nekā 10% tās iedzīvotāju ir bezvalstnieki. Tāpat mēs uzskatām, ka jūsu valsts varētu un tai vajadzētu vairāk iestāties par minoritāšu tiesībām,” tā norādīja EP Zaļo un Eiropas brīvās alianses grupas līdzpriekšsēdētājs Filips Lamberts.

Uz šo ietekmīgā eiroparlamentārieša Filipa Lamberta repliku Kariņš debašu laikā nereaģēja. Uz LNT Ziņu jautājumu, kāpēc viņš neskaidroja to, ka Latvijā nepilsoņiem ir iespēja naturalizēties, Kariņš sacīja, ka uz katru kritiku nav iespējams atbildēt.

“Debatēs bija tik daudz jautājumu, es pierakstīju 16 dažādas tēmas. Ja es būtu visām pieskāries, tad es vēl iekšā runātu, un tad gan kolēģi kļūtu dusmīgi uz mani,” tā LNT Ziņām teica Kariņš.

Lielākos komplimentus Kariņš tikmēr saņēma no Eiropas Tautas partijas deputātiem, kuri viņa uzstāšanos raksturoja kā pozitīvu un pragmatisku vīziju par Eiropas nākotni.