Kariņš: ES jāizvirza daudz ambiciozāki mērķi klimatneitralitātes jomā

4 komentāri
Kariņš: ES jāizvirza daudz ambiciozāki mērķi klimatneitralitātes jomā
OKSANA DŽADANA, F64

Lai arī ir panākta vienošanās par līdzšinējā Eiropas Savienības (ES) klimata pārmaiņu politikas kursa turpināšanu, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, dalībvalstīm diskusijas jāturpina, lai vienotos par daudz ambiciozākiem mērķiem klimatneitralitātes jomā, noslēdzoties Eiropadomes sanāksmei Briselē, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, Eiropadomes laikā ES dalībvalstu līderi apstiprināja ES Stratēģisko darba kārtību nākamajiem pieciem gadiem, kā arī pārrunāja virkni būtisku jautājumu.

ES Stratēģiskā darba kārtība fokusējas uz četrām galvenajām prioritātēm – pilsoņu un pilsoņu brīvību aizsardzība, stipras un dinamiskas ekonomikas attīstība, klimatneitrālas, zaļas un sociāli godīgas Eiropas veidošana, kā arī Eiropas interešu un vērtību veicināšana globāli.

Sabajevs atgādināja, ka dalībvalstu līderi vienojās par ES ārpolitikas kursa saglabāšanu, nolemjot turpināt sankcijas pret Krieviju saistībā ar Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā.

Attiecībā uz ES daudzgadu budžetu tika panākta vienošanās rīkot īpašu diskusiju oktobrī, lai jau šogad varētu vienoties par budžetu.

Eiropadomē arī norisinājās diskusijas par ES vadošo amatu kandidātiem, ņemot vērā iepriekšējās konsultācijas. ES dalībvalstu līderi vienojās, ka ir nepieciešams amatu sadalījuma piedāvājums, kas atspoguļo Eiropas dažādību. Diskusijas turpināsies ārkārtas Eiropadomes sēdē 30. jūnijā.

Sabajevs skaidroja, ka Eirosamita laikā piektdien ES dalībvalstu līderi iepazinās ar panākto progresu attiecībā uz Eiropas Stabilizācijas mehānisma līguma grozījumiem, kas veicinās Eirozonas noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem.

Tāpat ES dalībvalstu vadītāji iepazinās ar Eirogrupas priekšlikumiem par Konkurētspējas un konverģences budžeta instrumentu, kura mērķis ir atbalstīt strukturālās reformas un investīcijas Eirozonā, kā arī ar paveikto Banku savienības stiprināšanā.