Kariņš: Budžeta veidošana iezīmē mērķi Latviju virzīt uz Ziemeļeiropas labklājības modeli

2 komentāri

Ar nākamā gada budžetu Latvija tiekot pamazām virzīta uz Ziemeļeiropas labklājības līmeni, tā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) otrdien Saeimā raksturoja ilgos kompromisa meklējumos izveidoto valsts budžeta projektu.

Opozīcija gan pauda šaubas par tā labumiem, atgādinot par daudzajiem neturētajiem solījumiem.

Saeimas komisijas otrdien sāka izskatīt ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus. Kariņš paziņoja, ka budžeta un politikas veidošana iezīmē mērķi Latviju virzīt uz Ziemeļeiropas labklājības modeli.

Lielākais finansējuma pieaugums paredzēts veselības aprūpes jomā. Neatkarīgi no tā finansējums joprojām būtiski atpaliks no likumā solītajiem 4% no IKP. Kariņš to skaidro ar faktu, ka algas pielikumu prasīja ne tikai mediķi, bet arī skolotāji, kultūras darbinieki, cietumsargi un policisti. Turklāt situāciju sarežģījusi iepriekšējā nodokļu reforma, kas budžeta ienākumus samazinājusi par aptuveni 300 miljoniem eiro. Kā palielināt nodokļu ieņēmumus, būšot izaicinājums nākamgad.

“Kādā veidā mēs varam nesāpīgi sabiedrībai tomēr palielināt budžeta ieņēmumus pret IKP. Tas ir darbs ārpus šī budžeta rāmja, kas mums ir jāmaina, jo, protams, Ziemeļvalstīs labklājība daļēji ir saistīta ar to, ka diezgan daudz no kopprodukta pārdala caur valsts budžetu. Tur slēpjas papildu nauda, kas nepieciešama veselībai, izglītībai, policijai, ceļiem un tā tālāk,” norādīja Kariņš.

Saeimas deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) gan savu nodokļu reformu metās aizstāvēt, atgādinot, ka, atceļot nodokli reinvestētai peļņai, vairāk līdzekļu palicis uzņēmumu rīcībā.

Tikmēr citi opozīcijas pārstāvji norādīja, ka laikā, kad visus solījumus nevar pildīt, nolemts palielināt finansējumu partijām, kā arī pieaugs algas gan deputātiem, gan ministriem.

Lai arī veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) pieļāvusi, ka Saeima vēl varētu iedalīt papildu līdzekļus veselības aprūpes darbinieku algu celšanai, Kariņš TV3 Ziņām pauda cerību, ka budžets vairs netiks pārskatīts. Arī pieaicinātie fiskālās disciplīnas padomes locekļi uzsvēra, ka naudas, ko pārdalīt, nav, tieši otrādi, viņuprāt, izdevumiem būt jābūt vēl par 100 miljoniem mazākiem.