Kariņa valdībai drīzumā apritēs gads. Kā sabiedrība vērtē ministru darbu?

58 komentāri

Jau pēc pāris nedēļām apritēs tieši gads kopš darbu sācis Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) Ministru kabinets.

Pēc vētrainām Saeimas vēlēšanām, ne mazāk kaislīgā procesā izveidotajai valdībai 23. janvārī apritēs gads. Pa šo laiku gājis kā pa kalniem. Kariņa vadītajam Ministru kabinetam pagājušajā vasarā izdevās sasniegt vēsturiski labāko vērtējumu, salīdzinot ar citām iepriekšējām četrām valdībām, taču tā neizvairījās no visam valdībām kopīgās kaites – viss kļūst sliktāk pēc budžetu pieņemšanas.

“Arī tagad, ja skatāmies, tikai apmēram katrs ceturtais ir apmierināts, un trīs ceturtdaļas pauž neapmierinātību,” saka sociologs, pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš.

Pērn decembrī drūmais noskaņojums zināmā mērā atspoguļojas arī katra ministra individuālā skatījumā, iedzīvotāji pozitīvi vērtē tikai kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) un satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) darbu. Puntulis atzīst, ka reitingi ir mainīgi, sevišķi politikā un vēl īpaši gadījumos, kad vērtēts kāds vienas komandas spēlētājs.

“Ko tur liegties, protams, es varu justies zināmā mērā gandarīts, un es patiešām daudz strādāju, taču gribu uzvērt, ka, visticamāk, es nestrādāju ne vairāk, ne mazāk kā jebkurš no šīs komandas,” norāda Puntulis.

Apmēram pa vidu, bet negatīvs vērtējums ir finanšu ministram Jānim Reiram (“Jaunā Vienotība”). Reirs secina, ka vērtējums zināmā mērā ir objektīvs, – acīmredzot, daudziem nav patikuši lēmumi sākt finanšu tirgus kapitālo remontu, arī budžets, kurā visam naudas nepietiek.

“Es vienmēr esmu tomēr tendēts uz to, lai komanda vinnētu un mans personīgais rezultāts var būt ne vienmēr ir tāds, kā gribētos, tāpēc, ka politika ir komandas darbs,” saka Reirs.

Tikmēr vissliktāk iedzīvotāji vērtējuši veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par!”), kuru reitingi nepārsteidz, jo Veselības ministrija, līdzīgi kā labklājības joma tradicionāli bijusi tā, kur var “lekt caur ugunīgiem riņķiem”, un tāpat reitings būs negatīvs. Un, visticamāk, šoreiz vēl pie vainas Saeimas dotais, bet neizpildītais solījums celt mediķu algas.

“Acīmredzot spoguļojas vienā vainīgajā, ko var atrast pēc vārda. Labi, lai tā būtu, ja tas maina situāciju, un nākamā gadā skaidrība Saeimā un valdībā par to, ka veselībai esošais finansējums nav pietiekams, tiek labota. Uzsāktas ir ļoti vērienīgas un lielas izmaiņas veselībā, ceru tās novest līdz galam,” bilst Viņķele.

Eksperti gan norāda, ka vērtējumu ietekmē arī tas, ka liela daļa ministri ir jauni cilvēki politikā, – un liela daļa nav dzirdējuši par Puntuli, Linkaiti, arī labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un tiem, kas dzirdējuši, ne visiem ir vērtējums.

“Ja mēs to visu būtu mērījuši vasarā, kad mums saistībā ar ministru kabineta vērtējuma pēc ilgiem gadiem bija vēsturiski augstākie ministru kabineta darbības vērtējumi, tad domāju, ka atsevišķi ministri varbūt statistiski vidēji saņemtu mazliet labākas atzīmes. Jo, ja mēs decembrī daudzi runājam par atpazīstamības problēmu, tad skaidrs, ka vasarā atpazīstamības problēma būtu vēl lielāka,” norāda Kaktiņš.

Savukārt politologs, SIA “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis bilst: “Neatpazīšana var transformēties arī negatīvā vērtējumā.”

Komentējot reitingus, premjera pārstāvis Sandis Sabajevs atzina, ka Kariņš būs prasīgāks pret ministriem. Viņiem būs daudz vairāk jāskaidro sabiedrībai, – ko, kāpēc dara un kā no tā visa iedzīvotājiem dzīve kļūs labāka.

58 komentāri