“Kā var diagnosticēt piederību latvietībai?” – deputātu aizvadītās nedēļas diskusijas par tautību “latvietis”

3 komentāri
“Kā var diagnosticēt piederību latvietībai?” – deputātu aizvadītās nedēļas diskusijas par tautību “latvietis”
LETA

“Kā gan šo piederību varētu diagnosticēt? Ar mērītāju uz rokas, vai skrien skudriņas pār kauliem, dziedot Saule, Pērkons, Daugava? Absurds! Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku,” tā, diskutējot par tautības “latvietis” ierakstīšanu pasē cittautiešiem, pauda Saeimas deputāte Inguna Rībena. Spriežot par latvietības jautājumu, deputāti aizvadītajā nedēļā izteica arī citas interesantas domas.

“Mani fascinēja analoģija ar rudzupuķi un magoni. Jo galu galā rudzupuķe var palikt rudzupuķe un magone var palikt magone tajā rudzu laukā. Bet neviens nevar liegt nedz rudzupuķei, nedz magonei sevi asociēt un saukt par rudzu lauku,” tā gan pauda deputāts Veiko Spolītis.

“Es pieļauju, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdnim būs jānoskatās, kā atbilstošais pretendents dejo Plaukstiņpolku, jāpārbauda, cik tautasdziesmas šī atbilstoši persona tad ir iemācījusies, un tas varētu ierēdnim būt arī mazliet par smagu,” pauda deputāts Ingmārs Līdaka.

Galu galā Saeima izvēlējās “mazdārziņa īpašnieka” taktiku, kas paredz, ka vienā siltumnīcā tomāti ar gurķiem nesader, un iespēju norādīt piederību latviešiem liegt tiem, kam latviskas izcelsmes nav.

Video

3 komentāri