JKP Eiropas Parlamentā apņēmusies cīnīties ar naudas atmazgāšanu un mazināt imigrantu skaitu

Pievienot komentāru

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, LNT Ziņas turpina iepazīstināt, kuras partijas un ar kuru cilvēku palīdzību cer pārstāvēt vēlētāju intereses Briselē. Aplūkojot desmit politiskos spēkus, kuri pērn Saeimas vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, kārta pievērsties Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP).

Lai gan JKP šis ir pirmais Saeimas sasaukums, par jaunu partiju to tomēr nevar saukt. JKP tika nodibināta pirms pieciem gadiem. Un tās tapšanā galvenā loma bija partijas līderim Jānim Bordānam, kurš politikā ir jau kopš Atmodas laika. Viņš ir bijis dažādās partijās, bet pirmos panākumus vēlēšanās guvis tikai 2017. gadā, kad tika ievēlēts Rīgas domē.

Pēc neatkarības atjaunošanas Bordāns darbojās Tautas frontē, vēlāk bija viens no “Latvijas ceļa” dibinātājiem un kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās. Lai gan netika ievēlēts, par deputātu viņš kļuva ar pagaidu mandātu.

Bordāns startēja arī 6. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Un viņam nesekmīgas bija arī pašvaldību vēlēšanas 1997. gadā.

Politikā Bordāns atgriezās tikai 2010. gadā. Viņš bija nomainījis partiju un iestājies “Pilsoniskajā savienībā”, kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no “Vienotības” saraksta, kas toreiz vēl bija trīs partiju apvienība, taču jau atkal – nesekmīgi. Tiesa gan, Bordāns kļuva par premjerministra Valda Dombrovska parlamentāro sekretāru.

Drīz pēc tam viņš izstājās no “Pilsoniskās savienības”, jo nepiekrita partijas vairākumam, kas atbalstīja “Vienotības” pārtapšanu no apvienības par vienotu partiju. Bordāns nodibināja biedrību “Demokrātiskie patrioti”.

Kad pienāca 11. Saeimas vēlēšanas, savu partiju Bordāns vēl nebija izveidojis. Viņš kandidēja no Nacionālās apvienības (NA) saraksta, un joprojām bez panākumiem. Taču kļuva par tieslietu ministru, stājoties demisionējušā Gaida Bērziņa vietā.

Bet jau pēc nepilna gada Bordāns tika izslēgts no NA, kas vēlējās viņu arī atsaukt no tieslietu ministra amata. Lēmums tika pamatots ar to, ka Bordāns sācis veidot savu partiju, bet viņš pats NA rīcību saistīja ar savām iecerētajām reformām maksātnespējas administratoru darbībā. Premjers Dombrovskis nostājās Bordāna pusē un ļāva ministram turpināt darbu.

Pēc tam, kad Dombrovska valdība atkāpās, Bordāns 2014. gadā nodibināja Jauno konservatīvo partiju.

JKP startēja 12. Saeimas vēlēšanās, tomēr vēlētāju atbalsta Bordānām joprojām nebija. Pirmās veiksmīgās viņam bija tikai 2017. gada pašvaldību vēlēšanas. JKP tika ievēlēta Rīgas domē, pēc tam, kad bija piesaistījusi papildspēkus – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja bijušos darbiniekus.

Nākamais sekmīgais bija JKP starts iepriekšējās Saeimas vēlēšanas. Partija ieguva 16 mandātus. Bet kopš gada sākuma tā ir palikusi bez viena deputāta, jo parlamenta darbā ir liegts piedalīties kriminālvajāšanai izdotajam Jurim Jurašam.

Arī cīņā par vietu Eiropas Parlamentā JKP talkā nākuši papildspēki. Saraksta līderis ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra bijušais izpilddirektors Andis Kudors. Viņš sola sekmēt Eiropas drošību. Ar otro numuru kandidē Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kurš astoņus gadus ir strādājis Eiropas Komisijā – laikā, kad Latvijā bija finanšu krīze. Eglītis bija vienīgais latvietis starptautisko aizdevēju komandā, kas uzraudzīja Latviju. Trešā JKP sarakstā ir Saeimas deputāte Linda Ozola.

Līdz ar drošības stiprināšanu partija sola vērsties pret Kremļa izplatīto dezinformāciju un mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. JKP tāpat apņēmusies cīnīties ar naudas atmazgāšanu un mazināt imigrantu skaitu. Partija iestājas par lielākiem maksājumiem zemniekiem un dāsnāku Briseles finansējumu reģioniem. JKP arī sola lielāku atbalstu jaunajām ģimenēm ar bērniem.

Vai jaunie konservatīvie papildinās Eiropas vainagu, tagad jālemj vēlētājiem. Mēneša sākumā veiktā SKDS aptauja liecina, ka JKP atbalsta aptuveni 3% respondentu. Ja tāds būtu atbalsts arī vēlēšanās, JKP Eiroparlamentā neiekļūtu, jo ir jāsaņem vismaz 5% vēlētāju balsu. Par procentpunktu lielāks atbalsts JKP ir, ja jāņem vērā tikai to respondentu atbildes, kuri sola noteikti piedalīties vēlēšanās, taču arī tas nepārsniedz 5% barjeru.