Komentāri

Vēlēšanās Latvijas cilvēki varas grožus ir ielikuši trīs jaunu un četru jau krietni padzīvojušu partiju rokās. Tieši viņiem tagad uzticēts pirmais politisko kristību pārbaudījums – jaunas valdības izveidošana.

Saeimas vēlēšanas beigušās neizšķirti. Visvairāk balsu ieguvusī partija “Saskaņa” ir pilnībā izolēta no nākamās valdības veidošanas sarunām. Tikmēr pārējās sešas Saeimā iekļuvušās partijas saņēmušas pārsteidzoši līdzīgu mandātu skaitu. Jaunā Konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV” ieguvušas 16 mandātus, apvienība “Attīstībai/Par!” un Nacionālā apvienība 13, Zaļo un zemnieku savienība 11 un “Jaunā Vienotība” saņēmusi astoņas deputātu vietas nākamajā Saeimā.

Tā kā vēlēšanās skaidrs uzvarētājs nav noteikts, pielietojot sporta terminoloģiju, spēles rezultātu izšķirs tas, kurš demonstrēs lielāku izveicību papildlaikā, proti, nākamās valdības veidošanas sarunās.

Pārējie politiskie spēki sākotnēji norādīja, ka līderība valdības veidošanā būtu jāuzņemas JKP un partijai “KPV LV”. Šie latviskā flanga partiju flanga nosacītie uzvarētāji ir arī politikas jaunpienācēji, par kuriem ir zināms vismazāk.

Politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka norāda: “Citām partijām būs daudz vieglāk saprast, kas ir “KPV LV” un JKP pēc tam, kad šīs partijas pamēģinās izveidot jaunu valdības modeli. Līdz tam saprast tieši, kuri jautājumi šīm partijām ir svarīgi, kuri ir otršķirīgi un kā viņi redz jebkādu sadarbību, ir praktiski neiespējami.”

Partijas “KPV LV” līderis Aldis Gobzems savu priekšvēlēšanu agresīvo retoriku mainīja par 180 grādiem. Viņš JKP līderim Jānim Bordānam lūdza piedošanu un piedāvāja kopā veidot nākamās valdības kodolu.

Bordāns pieņēma Gobemza atvainošanos, bet nepieņēma piedāvājumu kopā ar “KPV LV” veidot nākamās koalīcijas kodolu un pieteica ambīcijas ambīcijas uz valdības sastādīšanu.

Jānis Bordāns
JKP priekšsēdētājs

Mēs esam gatavi būt stūrakmens valdības veidošanas un valdības pastāvēšanas procesā. Es redzu tam daudzus priekšnoteikumus.

Un uz šādas nots partiju sarunas varēja sākties.

Lai cik arī sarunas nebūtu bijušas konstruktīvas, pirmās nopietnās pretrunas iezīmējās jau otrajā dienā, kad JKP paziņoja, ka tās valdībā nebūs vieta Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).

Juta Strīķe
JKP valdes locekleT

Tauta ir nobalsojusi, cilvēki vēlas pārmaiņas. Mēs ļoti labi redzējām, ka ar ZZS klātbūtni valdībā nav iespējamas nedz krasas pārmaiņas, gan tiesiskuma nodrošināšana. Par to liecināja visi virzītie projekti, piemēram, elektrifikācijas pusmiljarda projekts. Gan arī paskatīsimies, kas notiek ar ZZS mēru Jūrmalā, tas ir vispār kaut kas neiedomājams kādā citā civilizētā valstī. Un daudzi citi vēsturiski fakti viennozīmīgi liecina, ka ZZS valdībā faktiski ir krusts pārlikts godīgumam un tiesiskumam.

Nodoms izslēgt “zaļos zemniekus” no sarunām neapmierina vairākas partijas. Valdības veidošana bez ZZS nozīmē, ka tajā izšķirošana loma būtu partijai “KPV LV”, kuru citas partijas vērtē kā neprognozējamu un neuzticamu politisko spēku.

“Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Artis Pabriks norāda: “JKP piedāvātais variants nozīmētu daudz lielāku atkarību no otras partijas – “KPV LV”, un tas radītu automātiskas bažas par jaunās valdības spēju efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma principus, demokrātijas principus un transatlantisko saiti.”

Kā noskaidroja “LNT Ziņu TOP 10”, partiju sarunās bažas par “KPV LV” visaktīvāk uzrunāja apvienība “Attīstībai/Par!”. “KPV LV” līderiem sarunās vaicāts, kāpēc šo politisko spēku kopā ar “Saskaņu” pirms vēlēšanām aktīvi atbalstījis ar Aināru Šleseru saistītais laikraksts “Dienas bizness”, tomēr apmierinoša atbilde uz šo jautājumu nav saņemta.

Tāpat “Attīstībai/Par!” līderi partiju sarunās interesējušies par citu partiju iespējamo rīcību, ja Saeimai būs jālemj par atļauju saukt pie kriminālatbildības trīs parlamentā ievēlētos “KPV LV” līdzpriekšsēdētājus – Artusu Kaimiņu, Ati Zakatistovu un Lindu Liepiņu, ņemot vērā, ka šo trīs politiķu vārdi figurē izmeklēšanas stadijā esošos kriminālprocesos.

Juris Pūce
“Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs

Tas faktiski izrietēja no zināmiem signāliem no JKP puses, ka viņi varētu negribēt valdību ar ZZS. Tas nostādīja jautājumu sarunās ar JKP, ka faktiski ir iespējama tikai valdība ar “KPV LV”, cita modeļa nav. Tad ir jāuzrunā ar “KPV LV” saistītā problemātika.

Publiski deklarējot dažādus ieganstus, “Attīstībai/Par!” ceturtdien paziņoja, ka sāks individuālas konsultācijas ar citām partijām, šādi palielinot savu lomu nākamās valdības veidošanā. Kuluāru sarunās politiķi to vērtē kā faktisku pieteikumu vadīt nākamo valdību.

Strīķe min: “To mēs redzēsim, to mēs redzēsim, bet ir pilnīgi skaidrs, ka ar ZZS mēs vienā valdībā neiesim.”

Tikmēr “Attīstībai/Par!” modelī nākamajā valdībā jādarbojas visām Saeimā ievēlētajām partijām, izņemot “Saskaņu”, tātad arī “zaļajiem zemniekiem”.

Augusts Brigmanis
ZZS valdes loceklis

Es domāju, ka izredzes strādāt nākamajā valdībā mums ir palielinājušās. Mēs neredzam, kāpēc mēs nevarētu – šīs sešas labējās partijas strādāt kopīgi.

Šādā modelī plānots pielabināt partiju “KPV LV”, kuras atstāšana opozīcijā tiek vērtēta kā pārāk bīstama. Vienlaikus sešu partiju atrašanās koalīcijā atņemtu “KPV LV” “veto” tiesības lēmumu pieņemšanā – tā spriež politiķi, kuri uzskata, ka nākamā valdība jāveido sešām frakcijām. Pret “KPV LV” iekļaušanu valdībā principiāli neiebilst arī “Vienotības” valdes loceklis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka ārvalstu partneru uzticība Latvijai nezudīs, ja valdības deklarācijā būs skaidri uzsvērta līdzšinējā ārpolitikas kursa nemainība.

Rinkēvičs skaidro: “Daudz ko noteiks ne tik daudz tas, kas ir valdībā, bet daudz ko noteiks valdības deklarācija. Un tas, kas gan būtu būtiski, veidojot šo jauno valdību un rakstot šos dokumentus, ir skaidri un nepārprotami pateikt, ka mūsu valsts ārpolitikā un Eiropas politikā ir pārmantojamība un nekas nemainās.”

Filips Rajevskis
politologs, SIA “Mediju tilts” līdzpriekšsēdētājs

“KPV LV” – mēs īsti nezinām, no kā sastāv frakcija. Es domāju, ka ir kaut kādi amati, kuriem pat tuvumā viņus nelaiž. Dēļ tā, ka nav īsti skaidrs, kas aiz viņiem stāv, vai kādam būs pārāk skaidrs, kas aiz viņiem stāv. Un tādā situācijā prezidentam būs veto tiesību izmantošana, lai būtu skaidrs, kurus amatus vispār nav iespējams ieņemt. Vai otrs – ka viņu kandidātiem sākas fatālas problēmas ar pielaižu saņemšanas.

Amatu sadalījumu koalīcijas modelī, kurā būtu “KPV LV”, JKP, “Jaunā Vienotība”, “Attīstībai/Par” un Nacionālā apvienība, JKP līderis Bordāns publiski nosauca piektdienas pēcpusdienā.

“Šī ir unikāla iespēja izveidot jauno Latvijas valdību bez “Saskaņas” un bez ZZS. Neizmantot šādu iespēju, manuprāt, būtu nepiedodami,” minēja Bordāns.

Tomēr jau Bordāna preses konferences laikā bija skaidrs, ka iniciatīva no JKP rokām izslīdējusi. “Attīstībai/Par!” piedāvājumu uzklausīja tikai formāli, atsūtot vienu cilvēku, bet “KPV LV” pie “jaunajiem konservatīvajiem” neieradās vispār. Tā vietā partijas vadība piektdien sasauca kopā savus atbalstītājus un paziņoja, ka JKP elektroniski atsūtītais uzaicinājums kopā darboties valdībā un amatu sadalījums neesot pieņemams. Esot jāturpina sarunas par darbiem nevis amatiem.

Vienlaikus partijas līderi paziņoja, ka nākamnedēļ lems par frakcijas rīcību gadījumā, ja Saeimā būs balsojums par Kaimiņa vai Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Šī jautājuma aktualizēšanu pats Kaimiņš uzskata par iebiedēšanas mēģinājumu.

“Tiek taisītas šīs spekulācijas, manipulācijas šobrīd, lai tu justos apdraudēts, nepārliecināts, speciāli tas tiek taisīts uz pašapziņu, čekas metodes,” uzskata Kaimiņš.

Līdz ar to pēc pirmās nedēļas ambīcijas vadīt nākamo valdību publiski pieteikuši gan Jānis Bordāns, gan Aldis Gobzems, bet kuluāros aizvien skaļāk tagad izskan arī “Attīstībai/Par!” kandidāta Arta Pabrika vārds.

Lasi vēl