“Jaunā Vienotība” uzskata, ka EP nākamajā sasaukumā ir jāizveido spēcīga Eiropas drošības un aizsardzības sistēma

1 komentārs

Tuvojoties nākamnedēļ gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, LNT Ziņās iepazīstina, kuras partijas un ar kādu cilvēku palīdzību cer pārstāvēt vēlētāju intereses Briselē. Sižetu cikla sērijā tiek aplūkoti 10 politiskie spēki, kuri pērn Saeimas vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu. Sižetu cikls tapis ar sabiedriskā pasūtījuma finansējumu. Šoreiz tiek aplūkota partija “Jaunā Vienotība”.

Saskaņā ar mēneša sākumā SKDS veikto aptauju, “Jauno Vienotību” atbalsta gandrīz 11% aptaujāto. Un tas “Vienotību” ierindo populārāko partiju trijniekā. Saeimas vēlēšanās par “Jauno Vienotību” nobalsoja nepilni 7%, un parlamentā tā iekļuva kā pēdējā partija.

Kā caur adatas aci iekļuvusi 13. Saeimā, tikai ar astoņiem deputātiem “Jaunā Vienotība” atkal ir premjera partija. Bet pirmo reizi pie varas tā nāca pirms 17 gadiem. 2002. gadā par valdības vadītāju kļuva Einars Repše, kurš bija nodibinājis “Vienotības” priekšteci – partiju “Jaunais laiks”.

Piedzīvojis šķelšanos un atkalapvienošanos, popularitātes kāpumus un kritumus. “Jaunais laiks” kopā ar “Pilsonisko savienību” un partiju “Sabiedrība citai politikai” “Vienotību” nodibināja 2010.gadā. Tas notika Nacionālajā teātrī, – vietā, kur dibināta Latvijas valsts.

Partija, kas tagad nosaukta par “Jauno Vienotību”, ir viena no ilggadējākajām varas partijām. Kopš Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES), tieši “Vienotības” politiķi ir darbojušies arī Eiropas Komisijā (EK), ko var uzskatīt par Eiropas valdību.

Par Latvijas pirmo pārstāvi EK 2004.gadā kļuva “Vienotības” tagadējā eiroparlamentāriete Sandra Kalniete. Toreiz viņa bija bezpartejiska ārlietu ministre Repšes valdībā.

Tiesa gan, eirokomisāriem no desmit jaunajām dalībvalstīm vēl nebija pašiem savas atbildības jomas. Kalniete darbojās tandēmā ar lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru. Par pirmo pilntiesīgo komisāru kļuva diplomāts, vēlākais “Vienotības” līderis Andris Piebalgs. Taču, – pirms viņš tika apstiprināts, komisāra izraudzīšanās izvērtās skandālā. Bija nomainījusies valdība un jaunais premjers, “zaļzemnieks” Indulis Emsis vienpersoniski, bez balsojuma valdībā amatam vispirms bija nominējis savu partijas biedri, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.

Briselē tikties ar jaunās EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozu Ūdere pasteidzās vēl pirms valdība lēma par viņas apstiprināšanu.

Arvien skaļāk tika apšaubīta Ūdres piemērotība komisāres amatam, un viņas karjera Briselē beidzās nemaz nesākusies. Barrozu Ūdri “izbrāķēja”, un Latvijai bija jānosauc jauns kandidāts. Tā arī Piebalgs kļuva par komisāru. Amatā viņš nostrādāja divus termiņus. Vispirms viņš bija enerģētikas komisārs, bet pēc tam attīstības komisārs.

2014.gadā par nākamo eirokomisāru kļuva “Vienotības” bijušais premjers Valdis Dombrovskis. Dombrovskis ir ne vien par eiro un finanšu stabilitāti atbildīgais komisārs, bet arī viens no EK viceprezidentiem.

Eiroparlamenta vēlēšanās Dombrovskis ir “Jaunās Vienotības” saraksta līderis.

“Mēs piedāvājam spēcīgu un pieredzējušu politiku. “Jaunā Vienotība” ir pārstāvēta Eiropas Tautas partijā, kas ir vadošais politiskais spēks Eiropā,” norāda Dombrovskis.

Ar otro numuru startē Sandra Kalniete, lai gan iepriekš viņa bija paziņojusi, ka vēlēšanās nekandidēs.

” Jā, es tiešām biju nolēmusi aiziet no aktīvās politikas un pievērsties rakstīšanai, bet Latvijas delegācijā Eiropas Tautas partijā mēs bijām divi ietekmīgi deputāti – Krišjānis Kariņš un es. Krišjānim Kariņam kļūstot par premjerministru, tas nozīmē, ka Latvija zaudē vienu ietekmīgu balsi. Premjers un arī Dombrovskis, – viņi abi lūdza man pārvērtēt savu lēmumu,” pauž Kalniete.

Saraksta līderu trijotni noslēdz Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

“Mēs protam atšķirt patriotismu no šaursirdīga nacionālisma, tukšu populismu no lietišķas nākotnes vīzijas,” teikts partijas programmā.

“Jaunā Vienotība” uzskata, ka EP nākamā sasaukuma piecu gadu termiņā ir jāizveido spēcīga Eiropas drošības un aizsardzības sistēma, kas papildinātu NATO. Un partija iestājas par Eiropas Savienības ārējo robežu stiprināšanu.

Bet galvenais solījums ir panākt Latvijas interesēm atbilstošu finansējumu no Eiropas kopējā budžeta.