Jauna valdība, jauns prezidents, mediķu protesti, jukas Rīgas domē – 2019.gada spilgtākie notikumi Latvijas politikā

0 Komentāru
Jauna valdība, jauns prezidents, mediķu protesti, jukas Rīgas domē – 2019.gada spilgtākie notikumi Latvijas politikā
OKSANA DŽADANA, KASPARS KRAFTS, DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Šogad uz Latvijas politiskās skatuves noticis gana daudz – iedzīvotāji tika pie jaunas valdības, jauniem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP), gan pie jauna valsts prezidenta.

Gada sākumā pēc ilgām diskusijām, kas raisījās pēc pērnā gada rudenī notikušajām 13.Saeimas vēlēšanām, šā gada janvārī tika apstiprināta jaunā valdība, bet pavasarī iedzīvotāji devās pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP). Tāpat pavasara izskaņā Saeimas deputāti nodeva balsis par nākamo Latvijas prezidentu, amatā ievēlot Egilu Levitu. Politiskās intrigas piedzīvotas arī Rīgas domē.

Gada sākums – Saeima apstiprina Krišjāņa Kariņa  valdību

Aizejošās valdības ministri, pieredzes bagāti politiķi un arī pilnīgi jaunpienācēji – tik raibs ir janvārī apstiprinātās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības sastāvs. 

Kariņa valdība tika apstiprināta ar 61 balsi par, savukārt pret balsoja 39 deputāti.

Jauno valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – ”Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), ”KPV LV”, ”Attīstībai/Par” un ”Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeima pieņem 2019. gada budžetu, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus

Līdz ar ilgo jaunās valdības veidošanu, šogad 2019.gada budžets Saeimā tika iesniegts martā. Tik vēlu ilgākā laika periodā Saeimā valsts budžets iesniegts pirmo reizi.

Šā gada valsts budžetu Saeima pieņēma aprīlī, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus budžeta likumam.

Budžetu atbalstīja 59 parlamentārieši, pret balsoja 34 deputāti.

Diskusijas par budžetu un 14 saistīto likumu grozījumiem noritēja visu dienu – Saeimas sēde ilga aptuveni desmit stundas kopā ar pārtraukumiem.

Pašvaldību lietu ministrs atstādina Nila Ušakovu no Rīgas mēra amata

Kamēr aprīļa sākumā Saeima lēma par 2019.gada budžeta apstiprināšanu, tikmēr Rīgas domē uzjundījās politiskās jukas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) izdeva rīkojumu par Nila Ušakova (“Saskaņa”) atstādināšanu no Rīgas mēra amata.

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA ”Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017. gada budžeta izpildi, attiecībā uz ”Rīgas satiksmes” finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

Lasi vēl Ministrs par Ušakova atstādināšanu: Tā ir bijusi sistemātiska, bezkaunīga likuma pārkāpšana

Par spīti atstādināšanai no Rīgas mēra amata, Ušakovs gan paziņoja, ka turpinās strādāt mēra kabinetā, saglabās biroju un arī amatu Rīgas brīvostā.

Jauni Latvijas pārstāvji Eiropas Parlamentā

Savukārt maija mēnesī Latvijas iedzīvotāji devās pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos nākamos pārstāvjus EP.

EP ievēlēti Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”), Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”), Nils Ušakovs (“Saskaņa”), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par!”) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Vislielāko atbalstu – 26,2% – EP vēlēšanās saņēmusi ”Jaunā Vienotība”. Par ”Saskaņu” nobalsojuši aptuveni 17,5% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību ”Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – ap 16,4% vēlētāju. Apvienību ”Attīstībai/Par!” atbalstījuši ap 12,4% vēlētāju, bet partiju ”Latvijas Krievu savienība” – ap 6,2% balsstiesīgo.

Līdz ar Ušakova iekļūšanu EP Rīgas domes politiskajā virtuvē sākās jauna mēra amata kandidāta meklējumi.

Par Rīgas mēru ievēlē Daini Turlo

Kad Rīgas mēra krēslu pameta Eiroparlamentā ievēlētais Nils Ušakovs, amatā tika ievēlēts Dainis Turlais no ”Gods kalpot Rīgai”.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika, bet Turlo bija izvirzījis aizejošais Rīgas mērs Nils Ušakovs. ”Par” Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, bet 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Jāpiebilst, ka Turlais mēra amatā gan nebija ilgi. Nepagāja ne mēnesis, kad Turlais neizturēja uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts – visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un ”Neatkarīgo deputātu frakcija”, ko veido četri no ”Saskaņas” izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un opozīcijas deputāts Imants Keišs (JKP).

Par Rīgas mēru kļūst Oļegs Burovs

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām augusta vidū Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

“Juku laiki” Rīgas domē – īsumā
  • ”Juku laiki” Rīgas domē sākās aprīlī, kad no amata tika atstādināts ilggadējais domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), kurš turklāt maija beigās tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
  • Īsi pēc EP vēlēšanām, par mēru kļuva Dainis Turlais (GKR), taču tajā pat dienā desmit gadus pastāvošā Rīgas domes koalīcija sašķēlās un zaudēja balsu vairākumu, jo no ”Saskaņas” tika izslēgti četri deputāti. Domnieku nesaskaņu iemesls bija ”Saskaņas” vēlme Rīgas vicemēra amatā ievēlēt Sandri Bergmani (S), kura kandidatūru četrotne atbalstīt nevēlējās.
  • Tā kā ”Saskaņai” un GKR domē vairs nebija pārsvara, Turlais aptuveni trīs nedēļas centās izveidot jaunu koalīciju, taču neveiksmīgi, kā rezultātā 21.jūnijā, ar bijušo ”saskaņiešu” balsīm – amatu zaudēja.

Par jauno Latvijas prezidentu kļūst Egils Levits

Maija izskaņā par Latvijas prezidentu kļuva Egils Levits, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja ar 61 balsi “par”. Pret Levita kandidatūru balsoja 32 deputāti.

Lasi vēl kas ir jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits?

VARAM piedāvā reformu, kurā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidotu 39 vietvaras

Asas diskusijas šogad politiskajās aprindās raisījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu reforma, kas piedāvā reformas dēļ 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

VARAM izstrādātais likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.

Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.

Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Par ministrijas ieceri asi iebilst vairākas pašvaldības, tā piemēram, septembra vidū teju 2000 Ikšķiles iedzīvotāju lūdza Levitam nepieļaut teritoriālās reformas sasteigtu īstenošanu.

2020.gada budžeta pieņemšana – garas diskusijas un opozīcijas demaršs

Asas un garas diskusijas pavadīja arī 2020.gada budžeta pieņemšanu, kā rezultātā pat tika labots pēdējo gadu budžeta izskatīšanas ilguma rekords – 2020.gada budžeta paketes izskatīšana Saeimas deputātiem prasīja aptuveni 25 stundas.

Jāpiebilst, ka pēdējos 10 gados ilgākais valsts budžeta pieņemšanas procesu pavadīja opozīcijas demaršs un debatēt gribētāju apklusināšana. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga. Līdz ar to budžetu pieņēma Saeimas sēžu zālē atlikušie deputāti.

Nākamā gada budžetā paketē atrodamas strīdīgas lietas, piemēram, nākamgad daudzkārt pieaugs finansējums politiskajām partijām, un saruks bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums un apmērs. Taču mediķu atalgoju jautājums bija tas, kas izpelnījies asāko kritiku, jo pieņemts lēmums mediķu algām 2020. gadā piešķirt pusi no solītajiem 120 miljoniem eiro.

Paužot savu neapmierinātību, novembra sākumā mediķi rīkoja protestu pie Saeimas. Pēcāk, kad Saeimas deputāti atteicās skatīt ārstu sagatavotos priekšlikumus budžeta izmaiņām, pieņemts lēmums gatavoties streikam. Lasi arīMediķi iesniedz CVK iniciatīvu parakstu vākšanai par Saeimas atlaišanu

Parakstu vākšana Saeimas atlaišanai

Mediķu iesniegtā iniciatīva parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai par parlamenta atsaukšanu ir jau trešā, ko šogad saņēmusi Centrālajā vēlēšanu komisija (CVK).

CVK novembrī nolēma parakstu vākšanai reģistrēt gan biedrības ”Varu Latvijas tautai”, gan Centra partijas Saeimas atsaukšanas ierosināšanas iniciatīvu. Pirmajās piecās dienās par šo iniciatīvu portālā ”Latvija.lv” parakstījās nedaudz vairāk kā 30 000 cilvēku

Parakstu vākšana tiks sākta 15.novembrī un maksimālais laiks, līdz kuram jāsavāc nepieciešamie paraksti, ir 2020.gada 14.novembris.

Lasi vēl Saeimas atlaišanas referenduma organizētāji reģistrēti noplukušā poligonā

Kā vēstīts, ja tiktu savākti nepieciešamie paraksti Saeimas atsaukšanas referenduma rīkošanai, provizoriski tautas nobalsošanas izmaksas varētu būt aptuveni trīs miljoni eiro.

Gada izskaņa – VARAM rosina Rīgas domes atlaišanu

Kamēr sabiedrībā novembrī un decembrī raisījās diskusijas par Saeimas atlaišanu, tikmēr politiskajās aizkulisēs pastiprinājās runas, ka pašvaldību lietu ministrija varētu rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Oficiāli lēmums rosināt Rīgas domes atlaišanu tika izziņots 6.decembrī. VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo, ministrijas ieskatā, vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Vairāk par lēmumu lasi šeit! 

Pēc asām diskusijām, VARAM sagatavoto likumprojektu 19.decembrī konceptuāli atbalstīja Saeimas deputāti. Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti. Vienlaikus, ņemot vērā Saeimā pieņemtos grozījumus  ”Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

ASV nosaka sankcijas Aivaram Lembergam

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) decembra sākumā, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Vairāk par ASV noteiktajām sankcijām un no tā izrietošajām sekām lasi šeit! 

0 Komentāru