Jau 15 gadus diskutē par lobēšanas regulējumu; Saeimā beidzot cer to pieņemt

2 komentāri

Jau gadu gadiem diskutē par to, kā un vai Latvijā vajadzētu regulēt lobismu – biznesa vai jebkādu citu interešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā. Šāds likums beidzot noteiktu, kāda veida lobisms ir pieņemams, un kāda veida ietekmēšana, savukārt, būtu pieņemama. Lai gan ilgstoši šajā jautājumā esam stāvējuši uz vietas, ledus varētu būt sakustējies, vēsta TV3 Ziņas.

Latvijā jau gandrīz 15 gadus nespēj vienoties par lobēšanas jeb interešu pārstāvības likumisko regulējumu. Iespējams, tas drīzumā varētu mainīties.

Lobisti jeb interešu pārstāvji var būt gan sabiedrisko attiecību speciālisti, gan nevalstisko un biznesa organizāciju pārstāvji, gan uzņēmēji un citi. Visus vieno viens – doties uz vietām, kur top lēmumi, piemēram, uz ministrijām, valdību vai Saeimu, un censties panākt sev vēlamu regulējumu vai iznākumu.

Ja tas darīts noziedzīgā vietā, uz situāciju var attiecināt krimināllikuma normas, piemēram, par tirgošanos ar ietekmi, taču jau aptuveni 15 gadus lēmumu caurskatāmības un sabiedrības uzticēšanās vairošanas vārdā Latvijā diskutē par iespējamu plašāku regulējumu jomai. Vairākās citās Eiropas Savienības valstīs tāds jau ir.

”Ja mēs skatāmies, ko sabiedrība vispār domā par korupciju Latvijā, par privātu interešu ietekmi uz lēmumiem, tad viss ir slikti. Šis lobēšanas atklātības regulējums ir vēl viens solis, tajā lielajā mājā vēl viens ķieģelis, lai mēs veidotu godprātīgu un atklātu vidi,” norāda “Sabiedrības par atklātību “Delna”” direktore Inese Tauriņa.

Savulaik Lobēšanas atklātības likumprojektu piedāvāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet iniciatīva neguva politisku atbalstu. Institūcija joprojām uzskata, ka šāds regulējums vajadzīgs un identificējusi, ka lielākās problēmas ir tieši Saeimā.

”Ļoti bieži Saeimas deputātiem, iesniedzot priekšlikumus likumprojektiem, pat nav pienākuma sniegt pamatojumu, kā ir tapis priekšlikums, ar ko ir bijušas konsultācijas un galu galā, kāda ir priekšlikumu būtība,” skaidro KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

Ar situācijām, kad deputāti kalpo vien par pastkastītēm lobistu priekšlikumiem, saskāries Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Krišjānis Feldmanis (JKP). Tā ir ļoti interesanta dažādiem lobistiem, jo skata ar biznesa vidi saistītus likumprojektus: ”Lobisti strādā ne tikai atklātā veidā, piesakot tikšanās vai sūtot vēstules, bet arī mēģina uzrunāt deputātus neformālā gaisotnē. Tas nav ceļš uz tādu caurspīdīgu politiku.”

13. Saeimā jau ilgāku laiku darbojas darba grupa, kas izstrādā regulējumu šai jomai – Interešu pārstāvības atklātības likumprojektu. Apzināti nelietots vārds lobisms, jo tam sabiedrības uztverē esot negatīva pieskaņa.

Topošajam regulējumam piemērs ņemts no Briseles institūcijām. Lobistiem ir pienākums reģistrēt sevi, savu darbību un pārstāvētos, savukārt, valsts amatpersonām atskaitīties par saziņu ar lobistiem un ietekmi uz lēmumu virzību. Tam komplektā arī Ētiskas lobēšanas pamatprincipi.

”Šobrīd viņi dažreiz iznāk virspusē un dažreiz neiznāk virspusē. Šis likums neatrisinās pilnīgi visus sliktus politikas jautājumus,” norāda darba grupas lobēšanas likuma izstrādei vadītāja Inese Voika (AP).

Vismaz vārdos daudzi, kuri ikdienā strādā ar politiķiem un valsts pārvaldes institūcijām, ir par regulējuma pieņemšanu.

”Lai tas būtu sabiedrību un dažādas organizācijas iekļaujošs. Mēs gribam, lai mūs uzklausa un dzird. Tajā pašā laikā, protams, kaut kādiem satiksmes noteikumiem tur ir jābūt uzrakstītiem,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Taujāts, vai šāds regulējums lobismu nenodzīs vēl dziļāk pagrīdē, jomas speciālists Filips Rajevskis nepiekrīt, aicinot nošķirt divas lietas: ”Parkos tikšanās, kafejnīcas, kopējas gaļas cepšanas. To mēs nekad nenoregulēsim, bet, ja mēs runājam par tādu civilizētu industriju, tas nav tas, ko pasūta lielākie klienti, kas šajā industrijā strādā.”

”Sagaidāms, ka jaunais lobēšanas jeb interešu pārstāvības likums virzību Saeimā, jau pieņemšanas līmenī, varētu sākt aptuveni mēneša laikā. Iecerēts, ka to varētu pagūt pieņemt vēl šī Saeima. Tātad atlicis vēl aptuveni gads.

2 komentāri