Izglītības ministre saskata pārkāpumus LU rektora vēlēšanās, un, visticamāk, Muižnieku rektora amatā neapstiprinās

4 komentāri
Izglītības ministre saskata pārkāpumus LU rektora vēlēšanās, un, visticamāk, Muižnieku rektora amatā neapstiprinās
OKSANA DŽADANA, F64

Izglītības ministrija konstatējusi vairākus pārkāpumus nesenajās Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās, kurās, kā zināms, uzvarēja līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

Par pārkāpumu būtību ministrija sola informēt nākamnedēļ, taču LU varētu būt jārīko atkārtotas rektora vēlēšanas.

LU pēdēja laikā skāruši vairāki skandāli. Vēl pirms rektora vietnieces un politiķes Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) aizturēšanas lielu ažiotāžu izraisīja Latvijas lielākās universitātes rektora vēlēšanas.

Vairāk nekā pirms mēneša notikušās LU rektora vēlēšanas pavadīja skandāli. Ar apšaubāmu balsu skaitīšanas metodi pirmajā balsojumā par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks. Tomēr pēc otra kandidāta – profesora Gundara Bērziņa  – atbalstītāju skaļām iebildēm rezultāts pēc būtības tika anulēts, un Satversmes sapulce sanāca uz ārkārtas vēlēšanām.

Tajās kandidēja vairs tikai viens pats Muižnieks, kuru arī atkārtoti apstiprināja par rektoru. Tomēr Ilgas Šuplinskas (JKP) vadītā Izglītības ministrija nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par viņa apstiprināšanu amatā, tā vietā sākot pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Lai arī oficiāli par pārbaudes rezultātiem tiks paziņots 17. jūlijā, jau šobrīd esot skaidrs, ka Muižnieks par rektoru ievēlēts, pārkāpjot normatīvo aktu prasībās.

“Ja Jūs jautājat, vai procedūrā pārkāpumi ir? Ir. Un cik nopietni? Pēc 17. jūlija to varēšu pateikt,” norāda Šuplinska.

Pēc ministres teiktā, Izglītības kvalitātes dienests veic fiksēto pārkāpumu detalizētu aprakstu. 17. jūlijā darbu plānots pabeigt, un tad par tiem varēs runāt pavisam atklāti. Ministre gan prognozē, ka, ņemot vērā pārkāpumus, izvēle, kā tālāk rīkoties, būs Muižniekam nelabvēlīga.

“Iespējamie scenāriji ir divi. Ja Izglītības ministrija neapstiprina rektoru, proti, redz procedurālus pārkāpumus un nevirza uz valdību, tad ir atkārtotas vēlēšanas. Otrais, ir konstatēti pārkāpumi, virzām uz Ministru kabinetu un neapstiprinām. Abos gadījumos ir atkārtotas vēlēšanas,” saka Šuplinska.

Atšķirība, kādu ceļu iet, ir visai būtiska. Ja ministrija neapstiprinās vēlēšanu rezultātu, tad Muižnieks varētu vēlreiz kandidēt uz amatu. Savukārt, ja negatīvu lēmumu pieņems valdība, – viņam šāda iespēja būs liegta. Muižnieks, kurš šobrīd atrodas atvaļinājumā, uz TV3 Ziņu lūgumu komentēt situāciju neatsaucās. Tikmēr augstskolas prorektore Ina Druviete uzskata, ka vēl vienu rektoru vēlēšanu rīkošanai nav pamata.

“Mēs šādu iespēju nepieļaujam! Mēs ļoti ceram, ka valdība saprot, cik ļoti akadēmiskajā vidē ir nepieciešama stabilitāte. Mums ir pārliecība, ka rektors ir ievēlēts tiesiski. Mēs, tāpat kā visa akadēmiska saime, gaidām rektora apstiprināšanu, jo turpinās studentu uzņemšana. Mēs gatavojamies Latvijas Universitātes simtgadei, un stabilitāte ir ļoti nepieciešama gan visai valstij, gan Latvijas Universitātei,” pauž Druviete.

Tikmēr Šuplinska akcentēja, ka Muižnieka vietnieces Baibas Brokas aizturēšana uz rektora vēlēšanu pārbaudi iespaidu nav atstājusi, tomēr abos gadījumos varot runāt par kaitējumu Latvijas lielākās augstskolas tēlam.