Rosina pielaidi valsts noslēpumam liegt cilvēkiem, kuriem ir dubultpilsonība

47 komentāri

Pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems uzskata, ka politiķis ar dubultpilsonību nevar pilnvērtīgi strādāt savas tautas labā, uzsverot, ka šādiem politiķiem nedrīkstētu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam.

Caurkritušā premjera amata kandidāta priekšlikumu otrdien izskatīja parlamenta komisijā. Gobzems neslēpj, ka viņu šai idejai pamudinājusi nepatika pret Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).

Gobzems pārliecināts, ka valstī pie varas nedrīkst būt cilvēki, kuriem ir ne vien Latvijas, bet arī kādas citas valsts pilsonība. Pēc viņa domām, tas radot risku darboties, citu motīvu vadītam – tādēļ strādāt ar valsts noslēpumus saturošu informāciju drīkstētu tikai Latvijas valsts pilsoņi. Savu redzējumu frakcijām nepiederošais deputāts klāstīja Aizsardzības komisijai.

“Personai ar dubultpilsonību ir interešu konflikta risks, jo šai personai pastāv arī pienākums pret citu valsti, kuras pilsonis viņš ir. Šāda interešu konflikta apstākļos tas ir apdraudējums Latvijas valstij. Risinājums – ļoti vienkāršs. Personai, kas grib pretendēt uz darbu ar valsts noslēpumu, ir jāatsakās no dubultpilsonības un jākļūst lojālai vienai valstij,” uzsvēra Gobzems.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas izvērtē pielaižu jautājumus, gan neredzot pamatojumu, kāpēc dubultpilsonis nedrīkstu strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Pārbaudes notiekot tāpat.

“Dubultpilsonis arī ir Latvijas pilsonis. Tā ir sabiedrības daļa, kurai arī ir tiesības uz šiem te aspektiem. Valsts noslēpuma pārbaudes ietvaros dubultpilsonība tiek pārbaudīta kā viens no aspektiem, kā riska elements attiecībā, ar kuru valsti ir šī otra pilsonība. Šis elements tiek rūpīgi izvērtēts katras pārbaudes ietvaros,” komentē SAB pārstāvis Jānis Batalauskis.

Lai arī komisijas sēdē Gobzems to neafišēja, tomēr viņa iesniegtajam priekšlikumam ir cieša saistība ar premjeru Krišjāni Kariņu, kuram, kā jau trimdas latvietim, ir arī ASV pilsonība. Turklāt, veidojot valdību, Kariņš savā komandā atteicās Gobzemu ņemt par iekšlietu ministru, pamatojoties uz pielaides neesamību.

“Man pastāv bažas, ka Krišjānis Kariņš netic Latvijas valstij un tās nākotnei, jo, ja viņš ticētu, tad viņš atteiktos no ASV pilsonības. Ja viņam būtu ticība mūsu valstij, mūsu pensiju sistēmai, tad viņam nevajadzētu citas valsts pilsonību,” piebilda Gobzems.

Lai Gobzema priekšlikums gūtu atbalstu, pietrūka viena deputāta balss. Komisijas vadītājs atzina, ka par dubultpilsonības jautājumu un tā iespējamo ietekmi uz darbu ar valsts noslēpumu vajadzīgas plašākas diskusijas. Latvijā dubultpilsonība ir atļauta ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.

“Komisija noraidīja, jo tas ir diskutējams jautājums, turklāt diskutējams krietni plašāk nekā steidzamības kārtībā. Šobrīd mēs pusstundas laikā uzklausījām SAB, bet tā būtu politiska izšķiršanās, kur jāpieņem kvalitatīvs lēmums,” skaidroja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP).

Jāpiebilst, ka dubultpilsonība ir arī citiem Saeimas deputātiem, piemēram, Gobzema bijušajam partijas biedram – Atim Zakatistovam ir arī Kanādas pilsonība.

47 komentāri