EP vēlēšanu ķibeles: uzņēmums, kas izstrādāja datorsistēmu, problēmas saista ar laika trūkumu testu veikšanai

Pievienot komentāru

Šīs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas piemeklējušas vairākas ļoti nopietnas ķibeles. Iepriekš izraisījās skandāls par nepiegādātajiem vēlēšanu iecirkņu paziņojumiem, tagad – datorsistēmas brāķis.

Uzņēmums, kas izstrādāja datorsistēmu, skaidro, ka atbildīgi esot ne tikai viņi, jo ar lielu novēlošanos šim projektam tika piešķirts finansējums. Savukārt uzņēmums “Reller”, kam misējās ar pasta paziņojumiem, uzskata, ka viņi savu darbu esot padarījuši.

Vēlēšanu iepriekšbalsošanā nobalsot jebkurā iecirknī bija domāts visas trīs dienas. Taču tas līdz galam nebija iespējams nevienā no tām. Šādu pakalpojumu bija jānodrošina uzņēmumam “SOAAR”, kas jau vairākus gadus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nodrošina arī elektronisku vēlēšanu rezultātu apkopošanu.

“Iepriekš bija plānots, ka sistēma darbosies fonā, neuzkrītoši, kā palīglīdzeklis. Tad diemžēl laikam sakarā ar neveiksmēm paziņojumu izsūtīšanā sistēma tika novirzīta kā centrālais līdzeklis, un tas aktīvi tika izreklamēts – nāciet balsot uz jebkuru iecirkni,” skaidro SIA “SOAAR” valdes loceklis Renārs Kadžulis.

Uzņēmums problēmas saista ar laika trūkumu testu veikšanai. Ierasti šādu sistēmu būtu jāizstrādā vairākos mēnešos, šoreiz to paveica vienā, jo iekavētās valsts budžeta pieņemšanas dēļ tikai aprīļa vidū tās izveidei piešķīra līdzekļus. Problēmas bijušas saistītas ar drošības risinājumiem, kas reaģē uz neparedzētām sistēmas nobīdēm.

“Tiklīdz viņa konstatē kādas nobīdes no normas, tas dažreiz varbūt paranoiski interpretēts, ka sistēma nav pieejama un to paziņo pārējām visām sistēmām. Līdz ar to pārējās visas sistēmas nav pieejamas. Tas bija tas iemesls,” norāda Kadžulis.

Ideja par šādas sistēmas ieviešanu nāca iepriekšējā CVK vadītāja Arņa Cimdara darbības laikā. Viņš uzskata, ka šīs kļūdas palīdzēs sistēmu uzlabot. Jo šis ir pilotprojekts, lai jau nākamajās Saeimas vēlēšanās ieviestu vēlētāju elektronisko reģistru un tajās varētu balsot arī ar ID kartēm.

“Bez reālas izmēģināšanas šādas kļūdas, manuprāt, nebija reāli iespējams atrast. Un tieši tādēļ es jau vairākkārt esmu teicis, – mums līdz Saeimas vēlēšanām 2022. gadā ir tikai divas dienas, viena ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet otra pašvaldību vēlēšanas,” tā TV3 Ziņām pauda Cimdars.

Uzņēmums atzīst, ka notikušais iedragās tā reputāciju. Tagadējā vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa gan vēl lems par to, vai uzņēmumu par sistēmas kļūdām arī sodīt. Tas par darbu saņēma gandrīz 100 000 eiro.

Sodu gan jau saņēmis cits uzņēmums, kas nepiegādāja visus vēlēšanu paziņojumus – SIA “Reller”. Lai gan iepriekš tika pausts, ka nav piegādāta pat puse no tiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par tik lielu skaitu ziņu nav. Tas saņēmis tikai 200 oficiālas sūdzības.

“Mēs uzskatām, ka nav pamata uzskatīt, ka puse nav saņēmuši šos vēlēšanu paziņojumus. Tas, ko mēs varam tiešām apgalvot, šis vēlēšanu paziņojumu piegādātājs mums ir atgriezis aptuveni 20 000 šo paziņojumu,” skaidro PMLP pārstāvis Ģirts Pommers.

Uzņēmuma ‘Reller” izpilddirektore Marina Mjasņikova komentārus TV3 Ziņām sniedza tikai e-pastā. Viņa uzskata, ka uzņēmums savu darbu ir izdarījis, bet neatbild uz jautājumu, kāpēc tik daudzi vēstules nesaņēma.

“PMLP sūtījumu piegāde tika pabeigta vēl martā mēnesī. Nepiegādātie sūtījumi tika nodoti atpakaļ PMLP aprīļa sākumā. Turpmākais sūtījumu liktenis mums nav zināms. Darbi ir pabeigti, par to tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts. Par atsevišķiem kvalitātes trūkumiem SIA “RELLER” tika piemērota soda nauda, kurai mēs piekritām,” pauž Mjasņikova.

Nepiegādātie paziņojumi gan nonākuši arī Valsts drošības dienesta redzeslokā. Tie sola veikt par tiem pārbaudi.