Ekspremjers Kučinskis pārliecināts, ka naudu mediķu un pedagogu prasībām varēja atrast

4 komentāri

Bijušais ministru prezidents, tagad parlamenta opozīcijā strādājošais deputāts Māris Kučinskis (ZZS), ir pārliecināts, ka nākamā gada valsts budžetā naudu mediķu un pedagogu prasībām varēja atrast, izriet no viņa sacītā LNT raidījumā “900 sekundes”.

Viņaprāt, tādas prioritātes kā veselība un izglītība, ko šī valdība ir pārņēmusi no viņa vadītā Ministru kabineta, lēnām kļūst tikai par saukļiem – “pieklājības pēc, ka kaut kas ir jāturpina”. Viņš ir pārliecināts, ka nepieciešamo finansējumu tam varēja atrast.

Vaicāts, vai nesaskata savu atbildību par to, ka veselības nozarē iepriekš dotais solījums nevar tikt izpildīts, Kučinskis pauda, ka, gatavojot šā gada budžetu, tika teikts, ka tas ir tehnisks. “Tagad varēja riņķī apgriezt, visu budžetu izrevidēt. Izņemt visu slikto un ielikt visu jauno,” viņš sprieda.

Viņš arī pauda sašutumu, ka šī valdība ir atteikusies no iepriekšējās izstrādātās veselības apdrošināšanas bāzes. “Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paziņoja, ka iestrāde uz veselības apdrošināšanu nekam neder, atcēla visu šo bāzi, kam jau bija jāsāk darboties, un beigās pateica, – pēc diviem gadiem būs kaut kas labāk. Nezinu, kas būs labāks,” norādīja politiķis.

Viņaprāt, vismaz pēdējā gada laikā mediķu acīs parādījusies cerība, ka Latvijā var strādāt. To nedrīkst “izgaisināt”, viņš teica.

Vaicāts, vai pieļauj, ka Saeima vēl varētu veikt kādas izmaiņas, Kučinskis solīja, ka Zaļo un zemnieku savienība piedāvās savus variantus apspriešanai, bet apšaubīja, vai tie tiks ņemti vērā. “Vienkārši jāmeklē avoti. Jāīsteno reformas un jāatrod nauda,” viņš teica.

Kopumā politiķis valdības sagatavoto 2020. gada budžetu raksturoja kā kompromisu “katram pa drusciņai, lai neviens nebļautu”.

Viņaprāt, ir gan arī pozitīvās lietas, piemēram, deficīta nepalielināšana, nodokļu necelšana, stiprināta finanšu uzraudzība.

“Nekas slikts jau nenotiks, bet nenotiks arī nekas labs. [..] Viss tā kā sāk stagnēt,” sprieda ekspremjers.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 15.oktobrī nolēma sākt intensīvu protesta akciju sagatavošanu, bet par konkrētu dažādu akciju formu un laiku lems nākamajā LVSADA padomes sēdē novembrī. Līdz šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu Saeimā.

Kā norāda arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču valdības plāni to neparedz. Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozares finansējums nākamgad būs 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.

“Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro,” neapmierināta ir arodbiedrība.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 24.oktobrī lems par protesta akciju rīkošanu, ja līdz tam premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nebūs piekritis pārrunāt iespējas celt pedagogu darba samaksu, aģentūrai LETA sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vanaga stāstīja, ka piektdien valdības sēdes laikā arodbiedrība saņēma mutisku apliecinājumu no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un izglītības un zinātnes ministres par tikšanos 2020.gada pavasarī, lai pārrunātu iespējas celt pedagogu darba samaksu, tomēr atbildi no premjera arodbiedrībai nav izdevies saņemt.

Ministru prezidenta biroja vadītājs arodbiedrībai ir norādījis, ka LIZDA piedāvātajos datumos Kariņš neatrodas Latvijā vai ir aizņemts. Viņasprāt, birojs virzījās uz atteikumu, bet tādā gadījumā arodbiedrība pieprasa oficiālu vēstuli par to, ka Kariņš apņemas ar arodbiedrību risināt pedagogu atalgojuma celšanu.

Ministru kabinets 11.oktobrī ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, par kuru tagad gala vārds jāsaka Saeimai.