Eksperts: Kerčas šaurumā notikušais pierāda Krievijas gatavību attiecību veidošanā ar kaimiņvalstīm ķerties pie vardarbīgām konfrontācijām

0 Komentāru
Eksperts: Kerčas šaurumā notikušais pierāda Krievijas gatavību attiecību veidošanā ar kaimiņvalstīm ķerties pie vardarbīgām konfrontācijām
EDIJS PĀLENS, LETA

LETA. Krievijas darbības Kerčas šaurumā pierāda, ka šī valsts, veidojot politiku ar kaimiņvalstīm, ir gatava ķerties arī pie vardarbīgām konfrontācijām, aģentūrai LETA norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Viņš skaidroja, ka notikumiem Kerčas šaurumā pašlaik nav tiešas un tūlītējas ietekmes uz Latvijas drošību, taču šādas Krievijas darbības kalpojot par kārtējo indikatoru tam, kā Krievija veido politiku ar kaimiņvalstīm, tostarp izrādot gatavību ķerties pie vardarbīgām konfrontācijām.

Latvijai ir jāņem vērā Kerčas sadursmes kopējais ietvars, norādīja eksperts, uzsverot, ka šajā gadījumā noticis starptautisko līgumu pārkāpums. “Krievija pārkāpa 2013. gadā noslēgto vienošanos ar Ukrainu par to, ka Kerčas šaurums brīvi izmantojams abām pusēm. Attiecībā uz Latviju varam skatītes uz to, ka Krievija vienošanām pieiet selektīvi un ir gatava atkāpties no tām,” sacīja Cepurītis.

Eksperts pieņēma, ka varbūtība, ka no notikumiem Kerčas šaurumā varētu attīstīties reālas karadarbības uzliesmojums, ir neliela, jo Krievijai nebūtu izdevīgi būt par vienu no konflikta dalībniecēm. Cepurīša ieskatā, Krievijai izraisīt karadarbību izdevīgāk būtu Doņeckā un Luhanskā, jo tur būtu iespēja norādīt uz separātistiem.

Cepurītis akcentēja, ka par Latvijas drošību jādomā neatkarīgi no šādiem konfliktiem. “Protams, šādi konflikti ar Krievijas iesaisti parāda situāciju drošības jomā, kalpojot par kārtējo pamatojums attīstīt Latvijas drošību.

Komentējot iespējamu pret Krieviju vērstu sankciju pastiprināšanu, Cepurītis norādīja, ka Krievijas darbības var izraisīt esošo sankciju pagarināšanu, kā arī jaunu sankciju noteikšanu. Vienlaikus šādas Krievijas darbības rada “netiešas sankcijas”, piemēram, starptautiskajos tirgos.

Cepurītis akcentēja, ka līdz ar kārtējām agresīvajām Krievijas rīcībām attiecības starp šo valsti un rietumiem arvien vairāk pasliktinās. “Krievija parāda, ka nav tas spēlētājs, kas gatavs konstruktīvai rīcībai, un ka neizrādīs kaut minimālu pretimnākšanu un piekāpšanos,” pauda eksperts.

Kā ziņots, svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Savukārt pirmdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī. Karastāvoklis ir spēkā 60 dienas no pirmdienas līdz nākamā gada 25. janvārim. Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma. Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

0 Komentāru