Eksperts: Jaunā Latvijas sankciju saraksta publiskošana norāda, ka mūsu pozīcija Baltkrievijas jautājumā paliek arvien asāka

1 komentārs
Eksperts: Jaunā Latvijas sankciju saraksta publiskošana norāda, ka mūsu pozīcija Baltkrievijas jautājumā paliek arvien asāka
REUTERS / SCANPIX

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) publiskotais 101 Latvijai nevēlamās Baltkrievijas amatpersonas saraksts liecina, ka Latvijas pozīcija Baltkrievijas jautājuma paliek arvien asāka, aģentūrai LETA vērtēja ārlietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors un Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants Jānis Kapustāns.

Ārlietu eksperts aģentūrai LETA uzsvēra, ka saraksts veidots pakāpeniski vēl pirms negaidītās Lukašenko inaugurācijas un, ļoti iespējams, tā ir Latvijas atbilde uz joprojām piekopto vardarbību Baltkrievijā, kas tiek vērsta pret miermīlīgajiem protestētājiem un opozīcijas pārstāvjiem.

“Latvijas nostāja Baltkrievijas jautājumā paliek arvien stingrāka, jo sarakstā ir iekļauta 101 Baltkrievijas amatpersona,” akcentēja Vidzemes Augstskolas lektors.

Runājot par pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko negaidīto inaugurāciju un kādus signālus tā raida starptautiskajai sabiedrībai un baltkrievu tautai, Kapustāns norāda, ka raidītie signāli ir vairāki.

Eksperta ieskatā, pirmkārt, Lukašenko demonstrē, ka plašie baltkrievu sabiedrības protesti joprojām tiks ignorēti. Otrkārt, Kapustāna ieskatā, Lukašenko vēršas pret rietumvalstu spiedienu un uzsver, ka neviena cita valsts neietekmēs Baltkrieviju. Savā inaugurācijas runā Lukašenko norādīja uz citām valstīm, kas Baltkrievijai pamāca, kas tai būtu jādara, tomēr Lukašenko akcentēja, ka “mēs esam neatkarīga valsts”.

Pēc ārlietu eksperta paustā, Lukašenko šajā jautājumā nonāk lielās pretrunās, jo Krievijas ietekme Baltkrievijā ir milzīga un Lukašenko ir būtiski nepieciešams Krievijas atbalsts.

Ātri sagatavotā inaugurācija ir Lukašenko mēģinājums atrisināt vēlēšanu problēmu, tādējādi parādot, ka viņš nepiekāpsies un, balstoties uz spēka struktūrām, joprojām redz sevi kā prezidentu. Tas, Kapustāna ieskatā, parāda, ka piekāpšanās protestētājiem nebūs un Lukašenko turpinās ieturēt šo “dzelzs līniju”.

Vidzemes Augstskolas lektors uzsvēra, ka inaugurācijas slepenība nerada pārliecību par līderi, proti, tas zināmā mērā parāda, ka pastāv bailes no protestētājiem. Ierasti, inaugurācija ir svinīgs pasākums, kurā piedalās gan valdības pārstāvji, gan vēstnieki un citas amatos svarīgas personas. Savā veidā to var nodēvēt par nosacītu valsts tēla veidošanas pasākumu, kas šoreiz nav izdevies.

Kapustāna ieskatā, slēptā inaugurācija Lukašenko varētu nest politiskus zaudējumus, jo spēka struktūrām tiek raidīs signāls, ka vadonis par sevi nav pārliecināts un pat inaugurāciju viņš ir gatavs aizvadīt slepenības apstākļos.

Lasi vēl – Latvijai nevēlamu personu sarakstā iekļauj 101 Baltkrievijas amatpersonu

Tāpat Lukašenko skaidri parāda, ka viņš pilnībā ignorē opozīciju un to, ka viņš turpinās paļauties uz spēka struktūrām. Ārlietu eksperts pieļāva, ka notikumu attīstībā Baltkrievijā liela loma varētu būt spēka struktūrām, proti, vai tās simtprocentīgi atbalstīs Lukašenko, jo pagaidām tās lielā mērā atbalsta pašpasludināto Baltkrievijas prezidentu. Tāpat lielu lomu var nospēlēt arī opozīcija, ja tā spēs turpināt masveida protestus un spēs pamainīt izmantoto taktiku.

Kapustāns norādīja, ka patlaban opozicionāri ir sākuši ar interneta tehnoloģiju palīdzību identificēt spēka struktūru pārstāvjus, kas piekopj vardarbību pret protestētājiem, atklājot to identitātes. Ārlietu eksperta ieskatā, tas varētu būt daļēji iedarbīgs solis, tomēr situācija vairāk mainītos, ja izdoties organizēt liela mēroga rūpnīcu streikus. Tāpat aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā opozīcija ir gatava iet jau uz tiešu konfrontāciju, iespējams, pat ziedojot savas dzīvības pārmaiņu dēļ.

LETA jau vēstīja, ka Minskas Neatkarības pilī trešdien notikusi līdzšinējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonija, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, ziņo baltkrievu neatkarīgie mediji.

Lukašenko nodevis zvērestu, bet pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina pasniegusi viņam prezidenta apliecību.