Ekskluzīvi no Strasbūras: joprojām daudz neskaidrību par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām pēc “Brexit”

Pievienot komentāru

Eiropas Parlaments (EP) šajās dienās Strasbūrā pulcējās uz pēdējo sesiju 28 valstu formātā. Šī mēneša beigās Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību (ES) un arī Eiropas parlamentu.

Par to, kādas būs turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES šodien Strasbūrā runāt bija ieradusies arī Eiropas Komisijas jaunā prezidente Urzula Fon der Leiena. Skaidrs patlaban ir tikai tas, ka “Brexit” 31.  janvārī tiešām notiks, pēc tam jau no pirmā februāra stāsies spēkā parejas periods, kas ilgs līdz gada beigām.

Šajā laikā abu pušu starpā darbosies līdzšinējās Eiropas Savienības tiesību normas. Piemēram, kas attiecas uz savienības pilsoņu tiesībām Lielbritānijā un otrādi. Šobrīd tie, kas likumīgi uzturas un strādā Apvienotajā Karalistē var turpināt dzīvot valstī līdz 2020. gada beigām. Bet pēc pārejas perioda stāsies spēkā jauni un līdz šim nezināmi noteikumi.

“Šobrīd nav skaidrs, kādi būs tie noteikumi par ko Lielbritānija vienosies, kad šis pārejas periods beigsies un tas var radīt neskaidru situāciju, līdz pat deportācijai,” skaidro Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eiropas Savienības pilsoņu nākotne otrdien bija galvenais temats arī debatēs, kurās savu vīziju par abu pušu attiecībām izklāstīja arī Eiropas Komisijas prezidente,.

“Es runāju par 3,5 miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā. Tikai divi miljoni ir nokārtojuši statusu, pārējie nav. Tas ir milzīgs skaitlis. Šo pilsoņu aizsardzība ir viena no mūsu prioritātēm. Lielbritānija pēc pārejas perioda beigām būs trešā valsts un mums ir jādomā, kas notiks ar tiem mūsu pilsoņiem, kas vēlas dzīvo un gribēs palikt dzīvot otrā kanāla malā,” norādīja Urzula fon der Leiena.

Tāpat nav skaidras arī turpmākās tirdzniecības un drošības attiecības abu pušu starpā. Tomēr pazīstamākais Eiropas Tautas partijas līderis Manfrēds Vēbers uzskata, ka britiem pēc Eiropas valstu saimes pamešanas nebūs izdevīgi pieņemt radikālus lēmumus

“Pēc Brexit Lielbritānija būs viena, bet mēs daļa no lielas, spēcīgas ģimenes, kas kopīgi aizstāv savas intereses, piemēram ekonomiskās intereses no Ķīnas ietekmes vai drošības attiecībā pret Krievijas agresiju,” stāsta Manfrēds Vēbers no Eiropas Tautas partijas.

Tikmēr citās domās ir vispazīstamākais britu eiroskeptiķis,”Brexit” karognesējs Naidžels Farāžs, kurš šodien jūtas kā uzvarētājs.

“Visi teica Naidžel, nav variantu, tas nekad nenotiks, bet tas notiek, mēs aizejam. Ko tas nozīmē mums? Mums tas ir vēsturisks solis. Mēs atgūsim savu neatkarību un man tā ir politiskā uzvara. Un es ceru, ka citas Eiropas Savienības valstis, ieskaitot tavējo, aizdomāsies, kāpēc mēs aizejam. Viens no lielākajiem spēkiem, kas bija Eiropas Savienībā vairāk nekā 50 gadus, Mēs gribējām strādāt kopā, bet ne ziedot savu demokrātīju un identitāti,” pauda Farāžš.

Diskusiju karstugunīs šobrīd ir arī turpmākās tirdzniecības attiecības abu pušu starpā. Eiropas līderi jau izteikuši bažas, ka nespējot panākt vienošanos par abām pusēm izdevīgiem noteikumiem līdz šī gada beigām, Lielbritānija saraus attiecības ar plašo ES vienoto tirgu bez vienošanās par darbavietu un tirdzniecības attiecību aizsardzību. “Brexit” partijas līderis lika noprast, ka vienoties par šo jautājumu nebūs viegli.

“Dienas beigās, mersedess gribēs pārdot savas mašīnas Lielbritānijā, francija savus vīnus. Es domāju, ka mēs vienosimies par tirdzniecības attiecībām. Mēs atradīsim darudzības modeli, bet Mēs izdarīsim izvēles, ne Eiropas Komisija,” sacīja Naidžels Farāžs.